Grozījumi vairākos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantos tiek virzīti tieši ar Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvu, nevis kā ierasts - pēc izskatīšanas Ministru kabinetā. Deputāta Andreja Judina skaidrojums par šādu risinājumu ir vienkāršs – tā būs ātrāk. Tieslietu ministrija pauda atbalstu, norādot, ka izskatīšana Ministru kabinetā prasītu daudz lielāku laiku. Savukārt deputāts Gundars Daudze norādīja, ka tie, kuri nav strādājuši apakškomisijā, pirmo reizi ierauga šādus jaunumus.

Būs maznozīmīgi noziegumi

Gaidāmās izmaiņas Krimināllikumā ir visdažādākās, sākot no tā, ka suņu īpašniekiem nedraudēs kriminālsods par to, ka viņu mīlulis kādam iekodis tikai mazliet, jo tāds sods, pēc A. Judina domām, ir pārāk skarbs. Līdzīgi ir ar Krimināllikuma 260. pantu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Proti, autovadītāji, kuri, uzbraucot upurim, radīs tikai nelielus miesas bojājumus, būs sodāmi administratīvā kārtībā un šis pārkāpums tiek dekriminalizēts.

Plašāku pielietojumu Krimināllikumā turpmāk iegūs naudas sodi. Līdz šim bijusi prakse tos piemērot no vienas līdz 100 minimālajām mēnešalgām, bet tagad pielietošanas spektrs blakussodam varētu kļūt daudz plašāks, un sodu griestus par smagiem pārkāpumiem pacels.

Ir paredzēts ierobežojums tiesnešiem piemērot nosacītus sodus. Tas vairāk saistīts ar Moneyval prasībām par maigiem sodiem par naudas atmazgāšanu, bet, visticamāk, attieksies arī uz citiem Krimināllikuma pantiem. Nosacīto sodu lietošana tiek sašaurināta.

Pavisam jauna definīcija, kas tiks ieviesta Krimināllikumā, būs maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums, kas praksē skaidri noteiks policijai tās robežas, kad noziegums uzskatāms par maznozīmīgu. Līdz šim robeža nebija pateikta. Robežšķirtne ir puse no minimālās mēnešalgas. Īsāk, ja pilsonis lielveikalā bez atļaujas izdzers vai nozags pudeli par 200 eiro, maz ticams, ka tiks ierosināts Kriminālprocess.

Karstākās debates sākās brīdī, kad deputāts A. Judins, argumentējot tiesu debašu ierobežošanas nepieciešamību, sacīja: «Tādēļ mēs gribam nostiprināt principu, ka tiesnesis var noteikt šo debašu ilgumu. Lai nav tā, ka cilvēks visu laiku atkārto un atkārto vienu un to pašu kā Gobzema kungs no Saeimas tribīnes. Jaunas informācijas nekādas nav, un visiem jāsēž un jāklausās. Mēs gribam ātru procesu.» Lai arī sēdes vadītāja Juta Strīķe norādīja klātesošajiem, ka Saeimā debašu ilgums ir ierobežots minūtēs, deputāts Aldis Gobzems savus iebildumus saistīja tieši ar A. Judiina karjeras līkločiem: «Aicinātu ņemt vērā to, ka ne jau velti Judina kungu savā laikā neapstiprināja par tiesnesi. Un tieši šajā sakarā gribu teikt: man šķiet - tēze, ka tiesnesim nav jāklausās lietas dalībnieku teiktajā, ir absurdākais, kas vispār ir dzirdēts! Kādēļ tad tā tiesa ir vajadzīga?» uztraucās A. Gobzems. Sēdes vadītāja J. Strīķe aicināja A. Gobzemu turēties pie lietas, pieminot, ka arī viņš vairs nav advokāts. Tā bija kā dzirkstele deputāta pakulās, un A. Gobzems par atbildi pieminēja, ka pati J. Strīķe no KNAB izmesta. «Piecas reizes, Gobzema kungs, jums ir, kur tiekties!» debates par debatēm noslēdza J. Strīķe.

Visu rakstu lasiet 10. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.