Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja ES civilās aizsardzības mehānisma modernizāciju. Pašreizējās sistēmas trūkumus uzskatāmi apliecināja 2017. un 2018. gada mežu ugunsgrēki, vētras un plūdi.

Jaunie noteikumi, par kuriem deputāti decembrī panāca vienošanos ar ES Padomi, ļaus valstīm ātrāk reaģēt uz dabas katastrofām vai cilvēku izraisītām nelaimēm. Tie nodrošinās iespēju vienkāršāk dalīties ar civilās aizsardzības aprīkojumu.

Pēc Eiropas Parlamenta aicinājuma tiks izveidota arī īpaša ES resursu rezerve «RescEU» - mežu ugunsgrēku dzēšanai aprīkotas lidmašīnas, lieljaudas sūknēšanas iekārtas, lauka hospitāļi un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības. «RescEU» resursi tiks izmantoti gadījumos, kad valstu rīcībā nebūs pietiekamu resursu, lai reaģētu uz katastrofām. Lēmumu par «RescEU» resursu izmantošanu pieņems Eiropas Komisija.

EP deputāti arī panākuši Eiropas Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla stiprināšanu, lai tā veicinātu pieredzes apmaiņu starp jauniem profesionāļiem un brīvprātīgajiem.

EP ziņotāja Elizabeta Gardīni (ETP, Itālija) sacīja: «Mums izdevās darbu pabeigt laikus, lai jaunās iespējas varētu izmantot jau vasarā, tā izvairoties no Grieķijas pieredzes 2018. gadā vai Portugāles piedzīvotā 2017. gadā. Lai glābt dzīvības, nepieciešami efektīvi līdzekļi un aprīkojums.»

Noteikumi tika apstiprināti ar 620 balsīm pret 22, 35 deputātiem atturoties. Tie stāsies spēkā pēc tam, kad tos būs apstiprinājuši arī ES valstu ministri. Tos sāks piemērot šā gada vasarā.

ES civilās aizsardzības mehānisms pašlaik ir brīvprātīga sistēma, ar kuras starpniecību ES koordinē dalībvalstu palīdzību valstij, kura lūgusi atbalstu. Pēdējo gadu laikā nelabvēlīgi laika apstākļi un citas katastrofas mazinājušas valstu spējas sniegt savstarpēju palīdzību, īpaši gadījumos, kad līdzīgas katastrofas vienlaikus piemeklējušas vairākas valstis. Pašlaik ES nav rezervju, lai šādos gadījumos palīdzētu nelaimē nonākušajām valstīm.