Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.

Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem.

Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.

"Domāju, ka pašvaldības mācījušās no 90.gadu kļūdām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tur roku uz pulsa. Mums būs pieejami ES struktūrfondi, un pašvaldības varēs nostiprināt aizsargbūves," informēja Sprindžuks.

Kā ziņots, jautājums par aizsargbūvju stāvokli aktualizējās līdz ar plūdiem Jēkabpilī, kur, ceļoties ūdens līmenim ar ledus gabaliem pārpildītajā Daugavā, sāka parādīties bojājumi pilsētas aizsargdambī.