"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

"Nepieciešams veikt 1. kārtas atlases kritēriju un, iespējams, arī atalgojuma apjoma pārskatīšanu un izsludināt jaunu konkursu. Ņemot vērā LZP direktora pienākumus un atbildību, kā arī sekmīgi uzsāktās reformas zinātnes jomā, domāju, ka Latvijas zinātniskā sabiedrība ir pelnījusi visnopietnāko attieksmi pret LZP direktora amata pretendentu atlasi un izvērtēšanu," spriež O. Pugovičs.

Ārvalstu eksperti vairākkārt ir norādījuši uz šādas institūcijas nepieciešamību un arī jaunie zinātnieki atbalsta iniciatīvu sakārtot savu vidi. "Šī labā ideja ir jānoved līdz galam, izvēloties vispiemērotāko vadītāju, kas būs lielā mērā atbildīgs par tālāko Latvijas zinātnes vides attīstību. Darbs ar šādu atbildību būtu arī pienācīgi jāatalgo, iespējams, jāapsver iespēja pieaicināt speciālistu no ārvalstīm, katrā ziņā ministrijai ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu iespēju izvēlēties vislabāko kandidātu no daudziem pretendentiem. Šeit būtu nepieciešams izvērtēt potenciālo direktoru vīzijas un izvēlēties spējīgāko nevis iziet uz kompromisu, kas ilgtermiņā var negatīvi atspēlēties mūsu valstij stratēģiskā jomā," ir pārliecināta jauno Latvijas zinatnieku apvienības valdes priekšsēdētāja.

LZP padome darbu sāka 1. jūlijā. Tās mērķis ir apvienot zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas ieviešanas funkcijas, kuras šobrīd sadalītas starp vairākām institūcijām. Paredzams, ka jaunais modelis nodrošinās vienotu un nacionālā līmenī koncentrētu zinātnes politikas ieviešanas, uzraudzības, administrēšanas, kā arī analītisko kapacitāti pilnā zinātnes ciklā – no fundamentālās zinātnes līdz zinātnes rezultātu komercializācijai.

LZP būs vadošā institūcija arī zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanā pētniecības un inovāciju jomā. LZP nolikums paredz, ka to vada direktors. LZP struktūrā ir padomes ekspertu komisijas un konsultatīvas zinātnieku padomes.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir viens pārstāvis no katras padomes ekspertu komisijas - Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, kā arī Latvijas izcelsmes zinātnieki diasporā. Līdz jaunā direktora apstiprināšanai amatā LZP vadīs IZM iecelts direktora pienākumu izpildītājs.