Puķu dobē stāda kartupeļus, baro mazpilsētu ar mākslu, provocē vietējos iedzīvotājus, raksta par cūku bērēm, atgriež Latvijā mājas alus darīšanas tradīcijas, organizē Āboļošanas festivālus, māca atjaunot koka ēkas.

Šie ir tikai daži no raksturojošiem virzieniem, kuros starpnozaru mākslas grupa Serde no Aizputes 16 gadu laikā sevi pieteikusi. Kopš darbības sākuma 2002. gadā starpnozaru mākslas grupa Serde spējusi mazpilsētai piesaistīt aptuveni pusmiljonu eiro. Tas ir finansējums, kas iegūts projektu īstenošanai. Šai summai klāt būtu jāskaita nauda, ko Latvijas un ārvalstu mākslinieki un amatnieki izdod, vasarā dzīvojot rezidenču centrā.

Ja Serde taptu šodien, tad vietai, visticamāk, tiktu piešķirts nosaukums kopstrādes telpa. 2002. gadā kopstrādes telpu jēdziens vēl bija nākotnes lieta, tāpēc Signe un Uģis Puceni Serdē notiekošo cilvēku pulcēšanu nosauca par rezidenci. Vēl vietai piestāvētu nosaukums radošais kvartāls, jo Serdes saimnieki parāda virzienu un dod iespēju satikties gan profesionāļiem, gan ar mākslu un kultūru nesaistītiem cilvēkiem. Jau 16 gadus ik vasaru Serde atdzīvina mazpilsētu un rada notikumus, kas atbalsojas un rod turpinājumu citu idejās.

##Dzīvesveidu sakausē ar biznesu

«Bijām pionieri šajā nozarē. Rezidences Latvijā tolaik bija trīs, četras,» atceras S. Pucena. U. Pucens Serdes virzienu raksturo kā mūsdienu mākslas, kultūras, dažādu aktivitāšu, dzīvesveida un biznesa sakausējumu. «Viss saaudzis kopā,» īsi raksturo U. Pucens.

Ja Pucenu ģimene dzird par sevi sakām «trakie mākslinieki», tad skaidrs, ka formāts, kādā rezidences viesi ir izteikušies, ir bijis vairāk domāts profesionāļiem, nevis vietējiem iedzīvotājiem. Tautai saprotamākie ir praktiskie pasākumi, kuriem ir taustāms rezultāts, piemēram, Āboļošana. Šajā pasākumā goda vietā ir āboli ‒ pasākuma dalībnieki var ierasties ar saviem ābolu maisiem un izspiest sulu iespaidīga izmēra suluspiedē. Šajā laikā notiek arī amatnieku gadatirgus, un šāds formāts piesaista iedzīvotāju uzmanību. Par iesākto darbu turpināšanu U. Pucens saka: «Entuziasma vietā ir iestājusies darba duna.» Dzīvesbiedre S. Pucena atzīst, ka jaunības entuziasms ļāvis izvēlēties Serdes ēku, kas ir kultūras nozīmes būve. «Ja tagad man parādītu tādu māju, kāda tā bija toreiz, es ar savu šodienas pieredzi droši vien neķertos klāt,» secina S. Pucena.

Visu rakstu  Māksla mazpilsētai atnes pusmiljonu lasiet 15.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.