Indijā esmu bijusi divas reizes; lai gan esmu daudz ceļojusi un redzējusi, katrā braucienā šī zeme mani nebeidza pārsteigt, tās kultūra ir īpaša. Pirmo reizi mans ceļš uz šo pasaules malu veda, lai apmeklētu draugu kāzas, kas notika Deli. Mēs, pulciņš latviešu, bijām uz šīm svinībām ielūgti, jo ar indieti precējās latviešu dāma. Toreiz Deli apkaimē pavadīju desmit dienas, kuru laikā paspēju apskatīt tuvumā esošos tradicionālos objektus. Otro reizi vairāk iepazinu Indijas dienvidus, tur valdošo siltumu un okeānu. Indija ir plaša zeme, un katrā no tās daļām ir ko redzēt, līdz ar to es vēlētos šo valsti apmeklēt vēl.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kad turp labāk braukt?

Indijā ir izteiktas trīs sezonas – karstā, vēsā un lietus. Es tur esmu bijusi vēsajā sezonā, kas ilgst no novembra līdz februāra vidum. Jāsaka gan, ka šajā laikā termometra stabiņš dienā pakāpās līdz 25 grādiem, un vidējam eiropietim šādi laika apstākļi šķiet ļoti ērti un komfortabli. Protams, naktis bija vēsākas, bet tas nemazināja prieku par silto laiku. Karstajā sezonā uz Indiju neieteiktu braukt, jo tad tur gaiss sasilst līdz 40 grādiem un šādos apstākļos pat vietējiem ir grūti. Visbiežāk dienas tiek pavadītas iekštelpās kondicioniera sabiedrībā, kas, manuprāt, nav aizraujošākais, ko darīt, ja esi tādā zemē kā Indija. Indijā esmu bijusi arī pavasarī, kad tur ir lietus sezona. No tās nevajag baidīties, jo nav tā, ka katru dienu tur lītu lietus un dārdētu pērkons. Protams, ir vērts tuvāk papētīt, kāds laiks gaidāms, jo apstākļi katrā Indijas daļā atšķiras.

Ko tur redzēt?

Neliegšos, Indija mani pārsteidza, un, pirmo reizi nonākot Deli, izjutu kultūršoku. Tā ir cita pasaule, kurai nav līdzīga neviena vieta uz zemes. Deli mani pārsteidza ar milzīgo pārapdzīvotību un arī piesārņotību, kas nebija patīkams atklājums. Savukārt, braucot ārā no Deli, skats kļūst patīkamāks, apkārtne ir tīrāka.

Ierašanās mērķis bija kāzas, kuras tika svinētas tradicionālā veidā. Tas nozīmē – dienu pirms lielajām svinībām notiek tuvāko draugu un radu sapulcēšanās. Tradicionāli šajā dienā viesus pie sevis uzņem topošās sievas ģimene, bet, tā kā līgava ir no Latvijas, tad šo godu pārņēma topošā vīra vecāki. Pirmajā vakarā bija dejas, sarunas, dziesmas. Topošās sievas un viņas draudzeņu ķermeņi tika apzīmēti ar hennu. Līgavai, protams, ķermeņa zīmējums bija bagātīgāks nekā mums, viešņām. Skaidrs, Indijā svinībās ir savas paražas, kuras mums sākotnēji bija pārsteigums. Piemēram, vispirms tiek dotas uzkodas, bet īstā maltīte tiek pasniegta īsi pirms promiešanas, kas ir kā zīme, ka svinības ir galā. Mēs šo tradīciju nezinājām un pirmajās viesībās ieradāmies nedaudz izsalkuši, bet ēstgribu vairāku stundu garumā nācās apmierināt ar uzkodām. 

Visu rakstu Ar divām reizēm par maz lasiet piektdienas, 7.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.