Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.
«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.
Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.
Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.
Pēc M. Mielava domām, kā jau vairums vietu, arī šīs darbība balstās uz personīgo ieguldījumu un enerģiju. Tālākā nākotnē bāra attīstībai, iespējams, tiks piesaistīti papildu līdzekļi. «Tas, kas notiks nākotnē, ir mistisks stāsts un atkarīgs no visas teritorijas nākotnes. Šovasar mēs šo vietu esam noīrējuši. Es būtu priecīgs, ja tas būtu ik vasaras projekts un tas apaugtu ar jaunām instalācijām, darbiem, laukumiem. Tā teritorija ir bezgalīga. Manuprāt, videi un īpašniekiem nav slikti, ka kāds šeit parādās un iedveš dzīvību,» domā M.Mielavs.
Pēc viņa stāstītā, teritorija pieder «Rietumu bankas» apakšuzņēmumam SIA «Euro Textile Group». Lai izmantotu teritoriju, noslēgts līgums ar bāram labvēlīgiem noteikumiem.
«Brick Bar» līdzīpašnieks stāsta, ka ar bāra oficiālo darbību saistīto formalitāšu kārtošana prasījusi zināmu laiku, taču tas nav nekas ārprātīgs un necilvēcīgs. «Procedūrām ir jāiet cauri un tu to dari. Piesakies uz konsultācijām, un tev visu izstāsta. Droši vien, ka tas varētu būt vienkāršāk, bet es arī saprotu - ja valsts iestādes sāks katru gadījumu atsevišķi skatīties, varēs algot vēl tūkstošiem ierēdņu. Viņi vadās pēc tā, lai nav jāņemas ar sūdzībām,» novērojis M. Mielavs.
Bāru pārsvarā apmeklē mākslinieki. «Te ir lauku sajūta, klusums, te pat stirna dzīvo. Šajā vietā ir kaut kas utopisks, apokaliptisks. Māksla ir daļa no šīs vietas, jo otrs īpašnieks ir mākslinieks Andris Eglītis. Šo varētu saukt par šamanisku, mūsdienīgu kultūras bāru. Šis bārs ir ar nekomerciālu ievirzi, bet nav arī tā, ka šī būtu nepieradinātā, augstā māksla, ko nevar saprast,» skaidro «Brick Bar» līdzīpašnieks.
Par tālāko teritorijas attīstību M.Mielavs nav daudz domājis. «Ir dzirdēts, ka bija plānotas kopāstrādāšanas telpas, bet tas nav īstenojies. Jāsaprot, ka Rīga nav Berlīne vai Londona, kur pēc desmit dienām šāda vieta būtu pārbāzta līdz malām. Piemēram, Gruzijā šāda vieta ir pārvērsta par milzīgu hosteli, kurā biezie un hipsteri dzīvo kopā. Latvijā tā ir utopiska doma. Pirmkārt, mēs esam mazi, otrkārt, mēs esam diezgan savrupi. Te joprojām ir diezgan dzīvs padomju sistēmas gars. Visādās lietās – domāšanā, apģērbā, ik uz stūra. Latvijā ir pilns ar humpalu veikaliem, pusdienu piedāvājuma ēdnīcām. Nav ierasts bieži iet ārā. Es, protams, ceru, ka tas lēnām mainās, bet es teiktu, ka latviešu kopāstrādāšana ir utopija. Kāda kopāstrādāšana, ja ir pilns ar ofisa telpām, kur vari viens sēdēt. Es nesaprotu, kāpēc būvē visus tos kvartālus un kam tie ir vajadzīgi,» savu viedokli pauž «Brick Bar» līdzīpašnieks.
Šī nav vienīgā vieta, kurā darbojas M. Mielavs. Viņš ir viens no kluba «Piens» īpašniekiem, kā arī aktīvi darbojas pasākumos Fon Stricka villā.
«Tas nav apzināti, ka vilina uz vecām vietām. Man šis ir daudz intīmāks darbs nekā Fon Stricka villā. Mani šis vilina vairāk nekā eiroremonts. Gan villai, gan šai vietai ir savi raksturi. Šī vieta stādina laiku, tai ir cits laika ritējums. Gruveši iedod citu stāstu,» teic M. Mielavs. Viņaprāt, Ganību dambis ir viens no neatklātajiem Rīgas rajoniem.
Tuvākajos plānos ietilpst pie «Brick Bar» izveidot pārvietojamu skatuvi, bet ziemā – slidotavu.
«Cilvēku masas uzņemt nav plānots, bet gluži vienam šeit sēdēt arī negribas,» spriež M.Mielavs.
