Luminor ekonomists izdod grāmatu

Atpūta
2019. gada 11. decembris 11:13

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu. 

!Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē. 

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

Grāmatā publicētajos rakstos P. Strautiņš ir centies saprast, kādā valstī mēs dzīvojam un ko mums ar to darīt nākotnē. "Tā ir skaista un talantīga zeme, kurai vēsturē ir ne visai paveicies. Taču tā ir ļoti centīga, nesenā pagātnē ir guvusi lielus panākumus un gūs tos arī nākotnē," viņš ir pārliecināts.

Bija laiks, kad Latvijas uzņēmumi galvenokārt eksportēja ne īpaši apstrādātu koksni, pārtiku un tranzīta pakalpojumus. Tagad kokapstrādes un pārtikas nozares strauji ceļ produktu kvalitāti, aug mašīnbūves, ķīmijas un farmācijas, programmēšanas un biznesa pakalpojumu īpatsvars. "Katra no šīm nozarēm turpina dalīties arvien sīkākās specializācijās. Ekonomika arvien vairāk atgādina koku, no kura stumbra atdalās pamatzari, kas tālāk sadalās arvien sīkākos zariņos," teic P. Strautiņš.

Viņa skatījumā domāšanas ieradumi, kas palīdzēja mūsu viensētās dzīvojošajiem senčiem, var būt slikti padomdevēji mūsdienās. Lai roku darba laikmetā tiktu radīts kaut kas vērtīgs, bija jāpiepūlas. Mūsdienās daudz noderīgāka varot būt iedvesma. "Iedvesma būs tas, kas spēs piesaistīt un noturēt cilvēkus latviešu kultūras telpā, nevis moralizēšana un aizliegumi. Latviešu tautas nākotni nav iespējams nodrošināt, rūpējoties, lai nenotiktu kaut kas slikts. Nākotne būs, turklāt skaista, ja rūpēsimies, lai notiek kaut kas labs," norāda P. Strautiņš. 

Viņš arī uzskata, ka nākotnē būs nepieciešama imigrācija. Protams, imigrācija radīs riskus un neērtības, taču tos var pārvaldīt, piemēram, izvēloties, no kurām valstīm cilvēkus aicinām. Vēlams – no pēc iespējas dažādākām.

No cilvēkiem, kuri publiski spriež par tautsaimniecību un citām sabiedriskajām norisēm, mēdz sagaidīt, ka viņi spēs paredzēt nākotni un izdomās, kā to veidot. "Kaut ko mēs saprotam labāk nekā citi, bet nelieciet uz mums pārāk lielas cerības. Pasaule nav precīzi prognozējama. Mēs to līdz galam nesaprotam un nekad nesapratīsim. Tāpēc ir jāriskē, to darot gudri," viņš rosina. 

Ekonomists vēlas latviešus iedrošināt sapņot par nākotni. "Neviena valsts nav perfekta, arī mūsējā, par to regulāri saņemam atgādinājumus. Emocionālo enerģiju Latvijas iedzīvotājiem ārā sūkusi arī mērķtiecīga apziņas sārņošana ar viltīgi formulētām tumšām vēstīm, kuras pēc tam atražojusi daļa slinkās un ar amēbas mentalitāti apveltītās "čalojošās šķiras". Tas sācies jau ļoti ilgi pirms "hibrīdkara" jēdziena parādīšanās. Esam ļāvuši dažādajām ķibelēm ietekmēt savu pašuztveri, kaut negadījumi tādā sarežģītā sistēmā kā valsts ir neizbēgami. Vēsture nevirzās taisnās līnijās," viņš atgādina.

P. Strautiņa grāmata "Latvijā dzīvot ir interesanti" izdota ar AS "Latvijas Finieris" atbalstu.