Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Kopumā pagājušajā gadā visbiežāk ātrumu pārkāpušas VW markas automašīnas. Kopējais šo pārkumu skaits bija 29,63 tūkst. Otrajā vietā ierindojušies BMW ar 21,11 tūkst. pārkāpumu, bet trešajā vietā ir Audi. Šo spēkratu vadītāji ātrumu pārkāpuši 19,23 tūkst. reižu.

Lielākoties steidzīgie šoferi atļauto braukšanas ātrumu pārkāpuši 20 km/h līdz 30 km/h robežās. Tomēr ir arī daži atsevišķi gadījumi, kad ātrums pārkāpts krietni vairāk. Trīs populārākās vietas, kur visbiežāk pārkāpts ātrums, ko fiksējuši stacionārie fotoradari, ir Salacgrīvas novada apdzīvota vieta Svētciems, kur fiksēti 26,3 tūkst. pārkāpumu, otrajā vietā ir Brīvības gatve Rīgā pretim ēkai numur 363, kur pērn bijuši 25,4 tūkst. pārkāpumu. Trešajā vietā ir autoceļš Rīga-Bauska-Lietuvas robeža 59,4 kilometrs ar 22,2 tūkst. pārkāpumu.

Savukārt pārvietojamie fotoradari 2,88 tūkst. pārkāpumu fiksējuši Garkalnes novadā uz autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža 22,2 kilometrā, 2,7 tūkst. bijuši Olaines novadā apdzīvotā vietā Jaunolaine autoceļa A8 20,5 kilometrā, kā arī 2,59 tūkst. ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēti Garkalnes novadā virzienā uz Siguldu uz autoceļa A2 26. kilometra. N. Krapsis piebilst, ka lielākajā daļā gadījumu nav izprotama vadītāju pārgalvība, pārsniedzot atļauto ātrumu vairākas reizes arī apdzīvotās vietās. Tomēr jāmin, ka fotoradari var arī fiksēt, vai automašīnām ir izieta tehniskā apskate un vai tām ir derīga transportlīdzekļa īpašnieka obligātās OCTA polise.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis biznesa portālam db.lv norāda, ka stacionāro fotoradaru ieviešana uz ceļiem noteikti ir sevi attaisnojusi. Piemēram, bojā gājušo skaits pēdējo divu gadu laikā ir samazinājies un sasniedzis zemāko rādītāju kopš neatkarības atgūšanas. Pagājušajā gadā satiksmes negadījumos smagi cietušo skaits samazinājies par 6,6%, bet bojā gājušo personu skaits par 13,4%, salīdzinoši par 2016. gadu.

LASI ARĪ:

Vai zini, cik izmaksā braukšana ar 194 km/h vietā, kur atļauti 90 km/h?