Uzlādes tīkli strauji paplašinās

Auto
2019. gada 4. aprīlis 07:52

Tuvāko gadu laikā elektroauto uzlādes tīklu izveidošana Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi, tomēr soli pa solim šajā jomā nepieciešama revolūcija.

Nākotne būs daudz «zaļāka», nekā šobrīd var šķist. Elektroniskās, sociālās un vides vajadzības būtiski pieprasa oglekļa mazietilpīgu attīstību. Pārmaiņas ir sākušās un notiks vēl straujāk un apjomīgāk, pauž Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

Kļūst pieejamāki

Saskaņā ar CSDD datiem, līdz 2019. gada 1. janvārim Latvijā kopumā reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, kas ir par 130 automobiļiem vairāk nekā 2018. gada janvārī. Šie rezultāti liecina, ka, lai arī pamazām, tomēr mērķtiecīgi elektroautomobiļi Latvijā kļūst arvien populārāki. Nozares eksperti norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ cilvēki arvien vairāk izvēlas braukt tieši ar elektroautomobili, ir fakts, ka tie kļūst cilvēkiem arvien pieejamāki. LR Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidro, ka viens no svarīgākajiem mērķiem tuvākajā nākotnē ir emisiju samazinājums autotransporta sektorā, – līdz 2030. gadam tās samazināt par 9%. Tomēr jāņem vērā, ka, lai izpildītu izvirzītos klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķus līdz 2030. gadam un uzlabotu vides kvalitāti, Latvijas ceļos ir nepieciešams krietni lielāks elektroautomobiļu īpatsvars – vismaz 6000.

Jautā autovadītājiem

Audi Latvija sadarbībā ar Omnicon Media Group veica pētījumu par Latvijas autovadītāju viedokli attiecībā uz elektroautomobiļiem, un aptaujas dati liecina, ka vairums Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju (93%) ikdienā mēro distanci ne garāku par 100 kilometriem. Līdz ar to elektroautomobilis šādu vajadzību apmierināšanai būtu piemērots. Tāpat pētījuma dalībnieki norādījuši, ka iegādāties elektroautomobili viņus pamudinātu pieejama cena, infrastruktūras uzlabojumi, kā arī plašāks valsts atbalsts elektroautomobiļu īpašniekiem.

«Nozarē tas ir vienīgais veids, kā «cīnīties» ar CO2 izmešiem. Salīdzinot iekšdedzes dzinēju ar elektriskās piedziņas tehnoloģijām, iekšdedzes dzinēju veido 1400 komponentu, turpretī elektriskās piedziņas dzinēju automašīnām – 200 komponentu,» pauž Moller Baltic Import pārstāvis Matīss Zemītis.

Žurnālists, elektroauto īpašnieks Ansis Bogustovs jau četrus gadus ikdienā izmanto elektroauto, un viņa pieredze liecina, ka Latvijas klimatiskie apstākļi nav arguments, lai neiegādātos elektroauto. Latvijā ir pieejamas vairākas elektroautomobiļu uzlādes stacijas, kur uzlādēt automobili var bez maksas, taču privātajās elektroautomobiļu uzlādes stacijās cena un maksāšanas veids var atšķirties.

Izveidoti atvieglojumi

«Lai atvieglotu elektroautomobiļu īpašnieku ikdienu, pēdējo trīs gadu laikā ieviesti vairāki atvieglojumi, piemēram, atļauja pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu, krietni saīsinot sastrēgumos pavadīto laiku, maksas atvieglojumi autostāvvietās, elektroautomobiļu īpašnieki ir atbrīvoti arī no ekspluatācijas nodokļa maksas. Turklāt 2018. gada vidū Latvijā sāka darboties nacionālais elektromobiļu uzlādes staciju tīkls e-mobi un tika uzstādītas 72 ātrās uzlādes stacijas ar 50 kW jaudu. Plānojam, ka līdz 2021. gada beigām būs jau 150 uzlādes staciju,» skaidro CSDD Elektromobilitātes vadības un koordinācijas daļas priekšnieks Pauls Beinarovičs.

Nepieciešams plāns

Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs informēja, ka ES valstu plāni norāda uz finanšu ieguldījumiem degvielas tirgus attīstībai. Viņš sacīja, ka ES būtu nepieciešams izstrādāt alternatīvo degvielas tirgus attīstības plānu, ir jāizstrādā Latvijai, līdzīgi kā to jau daudzas dalībvalstis ir izdarījušas. Degvielas izvēles iespējas būtu: biodegviela, šķidrā vai gāzveida degviela, sintētiskās un parfīna degvielas, elektrība, ūdeņradis.