XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas. 

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

12.aprīlī notika visu virsdiriģentu, organizatoru pirmā sapulce, kurā piedalījās arī Dziesmu svētku režisors Uģis Brikmanis un mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns un tika apspriesta Dziesmu svētku organizēšana. Sapulcē tika paziņots, ka būvniecības darbi Mežaparka Lielajā estrādē norit pēc plānotā grafika un valsts simtgades gaidītākie svētki notiks atjaunotā vietā un tiem paredzētā laikā.

Sākotnēji XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku lielkoncertā Mežaparka estrādē bija paredzēti 13 tūkstoši dziedātāji, taču šobrīd jau ir apstiprināts, ka lielkoncertā būs 17,5 tūkstoši dziedātāji.

Mežaparka Lielās estrādes pārbūve paredz skatītāju zonas un estrādes pielāgošanu 2018. gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, kur skatītāju lauka jaunā platība būs 22 197 kvadrātmetri, kuros būs nodrošinātas sēdvietas 30 557 skatītājiem pašreizējo 23 000 sēdvietu vietā.

«Mežaparka estrādei nešaubīgi ir īpaši liela nozīme – gan simboliski, gan kā valsts kultūras pasākumu norises vietai. Pateicoties rekonstrukcijai, palielinoties Mežaparka estrādes leņķim, klausītāji daudz labāk varēs dzirdēt dziedātājus,» stāsta E.Račevskis.

Edgars Račevskis XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos diriģēs divas dziesmas, taču kā savu favortītu atklāj «Mūsu tēvs debesīs» no kantātes «Dievs, Tava zeme deg». Šo dziesmu diriģents diriģē jau kopš 1990. gada un ar to viņam saistās spilgtākās atmiņas no Dziesmu svētkiem. 1990. gadā pirmo reizi Latvijā sabrauca visas pasaules dziedošie latvieši. «Tādu notikumu nav iespējams atkārtot. Tas paliek manā sirdī un dvēselē uz mūžiem. Tās ir fantastiskas sajūtas, kur cilvēki satiekas - mūzikā, mākslā, draudzībā,» savās sajūtās dalās E.Račevskis.

Maestro atzīst, ka dziesmu saturam ir milzīga nozīme, šobrīd repertuārā ir gan jaunākas, gan vecākas dziesmas, taču svarīgi ir apzināties to, ka Mūzikai - ar lielo burtu, jābūt saturīgai un mākslinieciski augstvērtīgai, kas spēs aizraut ne tikai dziedātājus, bet arī klausītājus.

Edgars Račevkis kopš 1988. gada rīko «Mazos Dziesmu svētkus», Jāzepa Vītola ikgadējās Mūzikas dienas Gaujienā. Pēdējos piecus gadus Edgars Račevskis rīko arī vīru koru dižkoncertus Skrundā un gatavo pasākumus valsts svētkiem Rīgā. «Apbēdina fakts, ka vīru kora sastāvi samazinās», komentē E.Račevskis.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks šovasar no 30.jūnija līdz 7.jūlijam.

Svētku nedēļā notiks 62 pasākumi, no kuriem lielākā daļa būs bez maksas. Būtiskākie notikumi tiks rādīti gan tiešraidē, gan ierakstos Latvijas Televīzijā, internetā un uz lielajiem ekrāniem Esplanādē un Doma laukumā. Savukārt 1.maijā publiskā tirdzniecībā tiks nodotas iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes.