Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Ja, domājot par ceļojumu uz Ēģipti, prātā nāk saule, jūra, kūrorti, tad tas viss meklējams tieši Hurgadā. Piedzīvojumu mednieki var doties arī dienu vai divas dienas garās ekskursijās.

Tieši klimats un saule esot labākie iemesli mūždien pēc siltuma izslāpušam latvietim sēsties lidmašīnā un doties uz Ēģipti, stāsta I.Strūberga. Protams, tam seko arī fantastiska vēsture, kura nav tikai grāmatās lasāma, bet reāli izstaigājama un ar roku aptaustāma. Nereālais tuksnesis, kuram nav ne gala, ne malas. Jūra, kas ir tik krāsaina, gana silta, lai peldētos visu gadu un tik skaista - pat tad, ja šķiet par aukstu, lai peldētos. Viņa stāsta, ka, ja pati Ēģiptē nedzīvotu, diezin vai brauktu uz Ēģipti katru gadu, bet ik pa laikam noteikti.

Viņa atklāj, ka plašais viesnīcu un akvaparku piedāvājums arī ir ceļojuma vērts. I.Strūberga pati ar ģimeni vismaz reizi, ja ne divas gadā paliek kādā no tām un nedēļu neiziet no «pasakas», kā pati raksturo šos brīvdienu kompleksus. Tieši tas ir veids, kā viņa smeļas spēku, enerģiju un jaunas idejas.

Nemieri paiet mierīgi

95% Hurgadas iedzīvotāju ir tieši vai netieši saistīti ar tūrismu, stāsta latviešu gide. Taču brīžos, kad pasauli pāršalkušas ziņas par nemieriem Ēģiptē, Hurgadas tūrisma nozare ilgstoši nav cietusi. «Daudz kas pat gāja uz augšu. Ēģiptieši ir naski uz valodām un visai attapīgi – sāka mācīties ķīniešu valodu, attīstīja tūrisma plūsmu no arābu zemēm. Cieta tie, kuri koncentrējās tikai uz, piemēram, krievu tūristu apkalpošanu.»

I. Strūberga savā ģimenes biznesā – niršanas apmācību organizēšanā - ātri «pārlēkusi» uz vācu tūristu apkalpošanu. Ja parasti kopā ar gidi ekskursijās devās lielākas grupas (16 – 20 cilvēki), tad šis skaitlis brīžiem samazinājās uz 10 –16 cilvēku lielām grupām, kā arī sekojis vairāk individuālo braucienu. Taču gide stāsta, ka viņai par labu nostrādājis tas, ka viņa ir latviete. «Man vairāk uztic savu drošību,» viņa pauž.

Tūrisms Ēģiptei ir nozīmīga ienākumu sfēra, un I. Strūberga apstiprina, ka arī politikai ir ļoti liela ietekme uz nozari. Lai gan politiķi nozari cenšas sakārtot, sanāk arī tā, ka tas beidzoties ar darba sarežģīšanu. Kā piemēru I.Strūberga min atļauju kārtošanu pirms katras ekskursijas, kurās jāmin tūristu vārdi, viesnīcu nosaukumi un pat istabu numuriņi. Arī ekskursijas laikā esot vairākkārt jāparakstās un tiek pārbaudīts, vai atļauja paņemta līdzi.

Šāda atļauju nemitīga pārbaude diemžēl izraisa arī nepatiku un diskusijas ceļotāju starpā, stāsta gide.

«Es uz to skatos daudz vienkāršāk – man šķiet normāli, ka policija seko līdzi tūristu plūsmai, tādējādi nodrošinot nepieciešamo drošību. Tāpat kā regulāras pārbaudes restorānos samazina saindēšanās riskus. Līdz šim daudzas lietas tika nokārtotas «pa draugam», tagad cilvēkiem ir jāiemācās darīt visu pareizi,» viņa papildina.

Diemžēl arī protestētāji apzināti izmanto tūrisma nozari kā valdības vājo punktu. Lai valdība protestētāju saucienus «sadzirdētu», protesti tiek organizēti tur, kur apgrozās tūristi. «Piemēram, bija gadījums, ka pie Luksoras apstādināja tūristu autobusu, nekādi neapdraudot ceļotājus, lai apstādinātu satiksmi uz vairākām stundām un sasniegtu vēlamo,» stāsta I.Strūberga.

Hurgada esot ieguvēja – pilsēta ir slavena ne tikai kā kūrorts, bet arī armijas bāze. Uz ielām var redzēt armijniekus, bieži lido helikopteri, visur ir kameras. Tiklīdz kā vietām sākot pulcēties neierasti daudz cilvēku – tiek izsūtītas pārbaudes.

Taču, plānojot braucienu uz Ēģipti, par drošību neesot jāuztraucas vairāk kā dodoties jebkur citur. «Tie, kuri ir ceļojuši, saprot, ka visur ir vienādi,» stāsta latviešu gide. Protams, ja īpaši meklējot nepatikšanas, tās varot atrast arī Ēģiptē. Piemēram, ar naudu pa gaisu nevajagot vicināties, ja negrib to pazaudēt, un vienam pašam pa tuksnesi armijas zonā arī nav ieteicams pastaigāties.

«Ja nu runājam par mūsdienu cilvēces lielāko nelaimi – terorismu, tad tas nav piesiets pie kādas vietas un nav paredzams,» saka I.Strūberga.

Pavada, iepazīstina, palīdz atklāt

Ja ceļotājs pieprot vairākas valodas, ir gana komunikabls un gatavs mesties avantūrās, problēmas, pilsētu iepazīstot bez gida pavadības, varētu nerasties. Taču tiem, kas pirmo reizi nonākuši Ēģiptes pilsētā un vēlas uzzināt vairāk par dzīvi tur - gida kompānija ir labs sākums. Pati I.Strūberga iedrošina savus tūristus pēc kopīgās apskates arī pašiem pastaigāties pa pilsētu. «Parādu, kuras vietas viņiem ir jāiegaumē, lai vēlāk varētu saprast, kur atrodas. Otrs pluss no gida/pavadoņa/paziņas vai pat drauga – vienmēr var uzjautāt, ja nav saviem spēkiem izdevies atrast meklēto.»

Nereti I. Strūbergai, izmantojot Whatsapp vai Messenger, izdodas palīdzēt tiem ceļotājiem, kas nomaldījušies svešajā pilsētā - «labie darbiņi krājas un labais vienmēr atgriežas».

Jautāta par to, ar ko iepazīstina viesus, bet par ko ceļvežos neraksta, viņa atbild, ka galvenokārt tā ir pašu ēģiptiešu ikdiena un sadzīve. «Tas ir interesantākais, iepazīstot jaunas vietas,» teic gide.

I. Strūberga organizē pati savas ekskursijas – Hurgadas apskati latviešu valodā. Šis piedāvājums esot visai pieprasīts no latviešu ceļotāju puses, jo kopā ar gidi ceļotāji ne tikai iepazīs pilsētu, bet arī ieraudzīs pilsētas dažādās sejas, būs iespēja uzprasīt «savējai» visu, kas vien nāk prātā.

Jautājumi no ceļotāju puses esot visdažādākie – sākot ar aktuālām tēmām ceļojuma laikā un beidzot ar to, kā tad tos garšīgos rīsus pagatavot.

Latviešu gide nerunājot no galvas iemācītu tekstu, sarunas vienmēr brīvi raisoties. Viss ir atkarīgs no pašiem ceļotājiem - kādam vairāk interesē pilsētas rašanās, citam sadzīviskas lietas, piemēram, kā Ēģiptē tiek audzināti bērni. Vēl latviešus interesējot uzzināt, vai tiešām ēģiptietim – musulmanim ir tik lieliska dzīve, ja iespējams apprecēt četras sievas vienlaikus.

Tāpat gide dodas viesiem līdzi iepirkšanās tūrēs. Lai gan I. Strūberga atzīst, ka pati kaulēties īpaši neprotot, ar viņas klātbūtni vien ir gana, lai neviens pārdevējs, kas Hurgadas iedzīvotājas seju jau atpazīst, tūristus apkrāpt necenstos. Tomēr gide piemetina, ka, «ja jau cilvēks ir ticis līdz Ēģiptei, tad var pats arī iegādāties suvenīrus, dvieļus, zeltu un kažokus. Tur gids nav vajadzīgs».

Praktiski ieteikumi praktiskiem ceļotājiem

Hurgada neizceļas ar īpaši daudziem kultūras pasākumiem vai muzejiem. Gide stāsta, ka dārgākie restorāni Hurgadā cenu ziņā samērojami ar Latvijas restorāniem. 

Ekskluzīvas vakariņas restorānā Hurgadā - kamieļa steiks, izmaksājot 210 Ēģiptes mārciņas - nepilnus 12 eiro, saldējums – 30 Ēģiptes mārciņas par bumbiņu (1,7 eiro), grieķu salāti – 70 Ēģiptes mārciņas (nepilni 4 eiro), laba kafija maksās 30 – 50 Ēģiptes mārciņas (1,7 - 2,8 eiro), stāsta I.Strūberga.

Kā lielākās atšķirības, ar kurām jārēķinās Latvijas ceļotājiem, I. Strūberga min to, ka Latvija ir ļoti zaļa un tīra, savukārt, Ēģiptē kultūršoku var radīt tas, ka tā ir dzeltena, arī ar tīrību esot pašvaki. 

Nosvērtiem latviešiem parasti pārsteigumu rada, maigi izsakoties, «neierastā» tirgotāju uzvedība, kā arī tas, ka Ēģiptē, Āfrikas kontinentā, +20 līdz +25 grādos var šķist auksts.

«Šeit ir pilnīgi cita pasaule. Tas pats mēness debesīs guļ ar ragiem uz augšu – tādēļ arī mošejās ir attēlots līdzīgi,» saka gide, kas uz Latviju atgriezties vairs neplāno. Iemesls tam ir ne tikai tas, ka abiem ar vīru Latvijā ir par drēgnu, bet arī situācija darba tirgū.

«Esmu pieradusi veidot savu darba grafiku – ne vairāk par trīs līdz četrām darba dienām nedēļā, jo darbs ir svarīga dzīves sastāvdaļa, bet ne svarīgākā. Vīrs strādā vairāk, bet arī lielu daļu sava laika velta bērniem,» stāsta I. Strūberga, kas apšauba, ka ar šādu darba grafiku varētu komfortabli dzīvot dzimtenē.