Mākslīgo kociņu galvenais mīnuss ir tas, ka tie ir izgatavoti no plastmasas un tiek piegādāti no tālienes, parasti no Ķīnas, kur tie tiek masveidā ražoti. Lai saražotu mākslīgo eglīti, nepieciešams daudz lielāks energoresursu patēriņš nekā īsta koka gadījumā, turklāt to nevar pārstrādāt. 

Turpretī īstus kokus var iegādāties uz vietas, kā arī pārstādīt vai pārstrādāt. Un, lai arī ideja par koku nozāģēšanu nešķiet videi draudzīga, Ziemassvētku eglītes kā jebkura cita lauksaimniecības kultūra pēc novākšanas tiek aizstātas ar jaunu ražu. "Nordmann", kas ir vispopulārākā Ziemassvētku eglīte, un citas šķirnes tāpat kā pārējie koki augot spēj pārveidot oglekļa dioksīdu skābeklī, tādējādi attīrot gaisu, un absorbē transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. 

Tomēr arī mākslīgajiem kokiem ir kāds pluss - tos var izmantot atkārtoti. Pētnieki secinājuši, ka, ja mājsaimniecība atkārtoti izmanto plastmasas koku līdz pieciem gadiem ilgā termiņā, tās oglekļa nospiedums būs mazāks nekā mājsaimniecībai, kas katru gadu pērk īstu eglīti. Tātad, ja jums ir mākslīgā eglīte, lietojiet to ilgstoši. 

Ja īsta Ziemassvētku eglīte jūsu mājās vai uzņēmumā ir sena tradīcija, pirms tās iegādes šis tas būtu jāņem vērā. Pirmkārt, cik tālu brauksiet, lai to iegūtu? Īsta kociņa iegādes priekšrocības noteikti mazina garš brauciens ar automašīnu. Otrkārt, ir svarīgi īstu koku pārstrādāt, lai tas nenokļūtu atkritumu poligonā. Savukārt, Ziemassvētku eglītes, kas tiek pārdotas podiņos un ir labi aprūpētas, vēlāk iespējams pārstādīt dabā. 

Iegādājoties Ziemassvētku eglīti, ir vērts aizdomāties arī par ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem. Pašu valstī audzētas eglītes iegāde atbalsta vietējo uzņēmējdarbību un dod darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.