Lai radītu specifiskus produktus farmācijas, medicīnas, biotehnoloģijas, pārtikas un citās nozarēs, ir nepieciešama īpaši kontrolēta un droša darba vide jeb tīrā telpa, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Tā ir specifiska darba vide, kas ir paredzēta un pielāgota konkrētam mērķim. Lai varētu kontrolēt mikroklimatu, nodrošināt nemainīgu, sterilu vidi un stabilu temperatūru bez ārējās vides ietekmes, tās izveidošanā tiek izmantotas īpašas tehnoloģijas. Šādā telpā pastāvīgi tiek veikta izvēlētajam standartam atbilstoša gaisa apmaiņa, filtrācija, kā arī īpašas procedūras personālam, jo visbiežāk tieši cilvēki ir tie, kuri pārnēsā visvairāk mikroorganismu, ko satur kosmētikas un smaržu daļiņas, putekļi u.c. Tīrajām telpām piemērojamās prasības ir noteiktas ISO standartā.
Laika gaitā šādas telpas kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu arī biotehnoloģijas, pārtikas u.c. nozarēs. Pērn tīrās telpas ieguva klīnikas iVF Rīga cilmes šūnu centrs, kurā tika izveidota nacionālā cilmes šūnu banka. Pētniecības un elektronikas preču ražošanas nolūkiem kontrolētā un monitorētā vide radīta arī Ventspils augsto tehnoloģiju parkā.
Tīro telpu izmantošana jaunu produktu un pakalpojumu pētniecībā un ražošanā mūsdienās ir kļuvusi par standartu arī Latvijā, uzskata SIA Fima tīro telpu projektu vadītājs Toms Mols. «Atbildot uz nākotnes vajadzībām jau šodien, kontrolēta vide veicina izaugsmi un jaunu piedāvājumu augošajām prasībām visdažādākajās nozarēs. Izvērtējot tīrās telpas un to pielietojumu, var droši teikt, ka Latvija nebūt nav nomale, arī lokāli noris šī tehnoloģiskā risinājuma pielietošana arvien augstākā līmenī. Kaut arī ikdienā to neapzināmies, bez šīm tehnoloģijām mums nebūtu iespējas saņemt augsta līmeņa medicīnisko palīdzību vai fiksēt fotomirkļus ar kamerām,» viņš akcentē.
Laba ražošanas prakse (GMP) ir komplekss, kas apvieno augstas tīrības telpas un procesus, kas notiek šajās telpās, tie ietver ne tikai medicīniskos procesus, bet arī speciālas vides nodrošināšanu, tostarp – gaisa un vides tīrību, kura kontrolējama ar daļiņu skaitīšanu, gaisa bakteriālā piesārņojuma noteikšanu u.c. Tas dod iespēju ražot no cilvēka bioloģiskā materiāla (cilmes šūnām) zāles, kuras tālāk būtu izmantotas tā paša cilvēka ārstēšanā, stāsta klīnikas iVF Riga vadītāja Violeta Fodina.
Visu rakstu Aug prasības pēc tīrības lasiet otrdienas, 15.maija laikrakstā Dienas Bizness!
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
