To uzsver smadzeņu darbības uzlabošanas centra RigaBrain vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš uzskata, ka jebkura uzņēmuma rezultāti vistiešākajā veidā ir saistīti ar darbinieku labsajūtu un viņu smadzeņu darbības veiktspēju.

RigaBrain konsultante Linda Rūsa norāda, ka smadzenēm un uzmanībai nepieciešama periodiska pārslēgšanās uz citiem stimuliem, tādēļ, lai darbā nodrošinātu maksimālu produktivitāti, prāts un uzmanības procesi periodiski jāatslābina. Viņa iesaka šos atslodzes brīžus veltīt kustībām – vingrinājumiem, īsai pastaigai svaigā gaisā, kakla pašmasāžai un ūdens dzeršanai.

«Cilvēks nav robots, tāpēc ik pa laikam atslābināšanās ir nepieciešama. Darbinieku labsajūta vistiešākajā mērā ir saistīta ar viņu fizisko un mentālo veselību, kā arī izturību,» uzsver konsultante. Arī pētījumos gūts apliecinājums, ka darbinieki, kuri jūtas labi, ir produktīvāki un pozitīvi ietekmē uzņēmuma veiktspēju.

«71% darbinieku savu darba vietu min kā nozīmīgu stresa avotu, un ir pierādīts, ka tad, ja regulāri izjūtam satraukumu, smadzenēs fiziski palielinās tie «reģioni», kas atbildīgi par stresa reakcijām. Tas nozīmē – jo biežāk satraucošās situācijas atkārtojas, jo ātrāk smadzenes iemācās tajās automātiski izjust stresu, un cilvēkam ir nopietni un apzināti jāstrādā, lai šo mācību atmestu,» stāsta L. Rūsa. Lai panāktu ilgnoturīgu un pamanāmu rezultātu, nepieciešams ilgstošs un regulārs darbs.

Par paaugstinātu stresu darbā var liecināt vairākas pazīmes – grūtības koncentrēties, apātija, saspringti muskuļi, galvassāpes, dusmas, neiecietība un nogurums. Tāpat stresam var būt raksturīgs pastiprināts ādas jutīgums – kņudoņa vai nieze.

Visu rakstu Dienā izšķērdē trīs darba stundas lasiet 29. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.