Pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sacītā, viens no darbaspēka resursu avotiem ir reemigrācija. Lai tā no atsevišķiem gadījumiem kļūtu par ikdienas parādību, būtībā Latvijā ir jāpieaug darba samaksai, līdz tā tuvotos samaksai Latvijas iedzīvotāju galvenajās emigrācijas mērķa valstīs – Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā. 

Pēc ministra domām, vidējās darba samaksas ikgadējais pieaugums par 5 līdz 7% varot radīt situāciju, ka pēc pieciem – sešiem gadiem vidējā darba alga Latvijā var sasniegt emigrācijas valstu minimālo algu. Pašlaik Latvijā bruto darba samaksa ir uz 1000 eiro robežas, bet minimālā alga Īrijā ir 1462 eiro, Lielbritānijā (kura gatavojas pamest ES) – 1379 eiro. 

Vienlaikus straujš darba samaksas pieaugums, kas pārsniedz produktivitātes pieaugumu, rada biznesa risku. Minēto iemeslu dēļ ir jākāpina produktivitāte. Ir jomas, kurās produktivitātes līmenis ir salīdzinoši tuvu ES vidējam konkrētās nozares rādītājam, piemēram, kokapstrādē, taču, piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā tas ir tikai 23% no nozares vidējā ES. Te gan ir sava veida dilemma, jo produktivitātes kāpumu apstrādes rūpniecībā var nodrošināt, iegādājoties modernas programmvadības iekārtas, kā arī ieviešot apkalpošanā robotus, taču ir daudz jomu, kurās nav ne vienas, nedz arī otras iespējas.

Visu rakstu Speciālisti – deficīts, vienkāršo darbu darītāji – pārprodukcija lasiet 2. jūlija laikrakstā Dienas Bizness. 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.