Labākā dzīvē aizbraukušie «atsitas» Londonas būvlaukumos

Londonas Karaliskā tiesa aprīlī uz septiņiem gadiem cietumā notiesājusi rumāņu vergturi, kurš kādā demontāžas objektā paverdzināja 15 strādniekus. Kāda tam saistība ar Latviju? Tāda, ka Londonas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieplūst milzīga nauda, tostarp Krievijas miljardieriem piederoša, un būvlaukumos ir daudz mūsu tautiešu, kas svešumā devušies labākas dzīves meklējumos, bet realitātē sastopas ar pazemojumiem, meliem un vilšanos. Arī tāda ir emigrācijas seja.

Dodoties projām no Latvijas, daudzi savai zemei velta skarbus vārdus: cilvēki ir «ne tādi», valdība – «ne tāda», darba devēji skopi. Pat ziema un vasara – nekāda. Un tad viņi aizbrauc uz «normālu» valsti, piemēram, Angliju. Kāds varbūt arī sāk savu jauno, skaisto un bagāto dzīvi jau ar pirmo dienu, taču lielai daļai vispirms jāpiedzīvo smags kritiens. Izrādās, ka tā «normālā» valsts pret imigrantiem izturas pat ļoti skarbi. Nule Lielbritānijā publicēts plašs pētījums par vienu no iecienītākajām darba nozarēm – būvniecību – vienā no populārākajiem Austrumeiropas viesstrādnieku galamērķiem – Londonā. Tur skaistai un bagātai dzīvei nepieciešams īpašs rūdījums un iemaņas. Ne katram izdodas, un šo pieredzi ir vērts popularizēt. Varbūt kādam tā būs iespēja atgriezties mājās vai neaizbraukt, jo nekur taču nav tik labi...

##Ļaunums kā stūrakmens

Īsais pētījuma kopsavilkums ir šāds: Londonā vairāk nekā puse būvniecībā nodarbināto strādnieku ir migranti. Latvieši ir to skaitā. Pusei nav rakstiska līguma, puse spiesti strādāt nedrošos apstākļos, 36% saskārušies ar to, ka nav saņēmuši solīto atalgojumu, un tikpat daudziem nav skaidri samaksas noteikumi. Trešdaļa darbā piedzīvojuši verbālu vai fizisku ietekmēšanu. Tas noskaidrots pētījumā Ļodzīgie pamati: darbaspēka ekspluatācija būvniecības sektorā Londonā. Pētījumu veikusi sabiedriskā organizācija FLEX (Focus on Labour Exploitation), kas cīnās pret moderno verdzību. To pārpublicējuši daudzi profesionālie izdevumi, jo temats ir aktuāls, īpaši Lielbritānijas izstāšanās kontekstā. Un pie pašreizējiem būvniecības apjomiem darbaspēks no Eiropas Savienības ir industrijai vitāli nepieciešams. Saskaņā ar britu aplēsēm, no 2015. līdz 2019. gadam celtniecības industrijai ir nepieciešami 224 tūkstoši jaunu rekrūšu. Briti paši saprot, ka attieksme pret darbaspēku ievērojami jāuzlabo. Pērn viņu varas iestādes ziņoja arī par desmit latviešiem, kas atbrīvoti no verdzības. Šie strādnieki saņēma ļoti mazu atalgojumu, piekļuve bankas kontiem bija liegta, sadzīves apstākļi – briesmīgi. Taču principā, ja nav gluži runa par draudiem un vardarbību, kas figurēja rumāņu vergtura lietā, šāds gadījums ne ar ko īpašu neizceļas. Pētījums apliecina, ka viesstrādnieku ļaunprātīga izmantošana Londonā ir sistēma, kas nodrošina konkurētspēju nozarē.

Britu veiktais pētījums uzrāda vairākas lielas problēmas. Darba devējiem nepieciešama darbaspēka fleksibilitāte, ar to saprotot iespēju noalgot cilvēkus uz vienu dienu, nedēļu. Tie ir mazatalgoti darbi, kuros strādājošajam faktiski nav nekādu garantiju. Cilvēkus pieņem darbā ar mutisku vienošanos un atlaiž bez brīdinājuma. Viņiem trūkst arī izpratnes par darba noteikumiem un atalgojumu. Darbu piedāvā aģentūra, savukārt maksā jumta kompānija (Umbrella Company), caur kuru attīstītāji pārskaita algas un nomaksā strādnieku nodokļus. Un, ja pielīgtā summa netiek samaksāta, cilvēks tiek futbolēts starp šiem trim, kamēr pats padodas. Turklāt viņš, iespējams, nemaz nezina, kas ir viņa darba devējs. Papildu faktors, kas padara viesstrādniekus sociāli neaizsargātus, ir pašnodarbinātā statuss. Uz viņiem neattiecas nedz valstī noteiktā minimālā ienākuma garantijas, nedz arī darba laika ierobežojumi. Latvijas viesstrādnieku vidū tā saucamā pašnodarbinātība tuvojas 40%.

Visu rakstu Reāls atspoguļojums – antireklāma emigrācijai lasiet 28. maija laikrakstā Dienas Bizness

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.