Darbaspēka nepietiekamību turpmākajos gados saasinās neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām un piedāvātām prasmēm, kā arī reģionālās darba tirgus disproporcijas

Šādu situāciju darba tirgū Dienas Biznesam ieskicē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). 

Aizvien aktuālāks kļūst kvalificēta darbaspēka trūkums, vienlaikus apgrūtinot vakanču aizpildīšanu arī vienkāršajās profesijās, secina NVA. Turklāt novērojams ilgstošo vakanču skaita kāpums. Taču uz vakanču aizpildīšanu ar viesstrādniekiem NVA nemudina. «Trešo valstu pilsoņu piesaiste vakanču aizpildīšanai norāda uz to, ka aizvien lielāka vērība jāpievērš vakanču un bezdarbnieku salāgošanas procesam, primāri cenšoties mobilizēt brīvos resursus iekšējā darba tirgū, t.i., aizpildīt brīvās darba vietas ar reģistrētajiem bezdarbniekiem,» Dienas Biznesam situāciju komentē NVA.

«Jāizmanto esošās darbaspēka rezerves un jāpalielina atalgojums līdz 1000 eiro mēnesī – tā ir vienīgā izeja,» šādi situāciju darba tirgū laikrakstam komentē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane. «Esmu skeptiska par ukraiņu un baltkrievu darbaspēka eksportu, jo darbaspēks trūkst arī Baltkrievijā un Ukrainā, un pēc būtības tas nerisina problēmas cēloni,» tā A. Feldmane. Padomniece norāda, ka zemais atalgojums ir aspekts, kas nemudina bezdarbnieku atsākt darbu. Turklāt A. Feldmane izrēķinājusi, ka reģiona bezdarbnieks nav ieinteresēts iesaistīties darba tirgū zemā atalgojuma dēļ.

«Jautājums – ja cilvēks neto nopelna 480 eiro, kas reģionos skaitās pat labs atalgojums, cik viņam paliek pāri, kad samaksā par gultas vietu, sabiedriskā transporta biļeti un pieticīgu ēšanu?» retoriski jautā A. Feldmane.

Līdzīgas domas intervijā Dienas Biznesam pauž arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, norādot, ka pašvaldībās ir uzbūvēts daudz jaunu objektu, cerot šādi piesaistīt iedzīvotājus teritorijai. «Taču svarīgākais kritērijs, kas iedzīvotāju piesaista apdzīvotai vietai, ir labi apmaksāta darbavieta. Viens no veidiem, kā to nodrošināt, ir paredzēt mobilitātes iespējas. Esam posmā, kad mums nav bezdarba. Latvijas problēma ir darba alga. Ir jābūt konkurētspējīgākām darba algām, lai uzlabotu ārējās migrācijas saldo un cilvēki nebrauktu no Latvijas prom,» norāda J. Pūce.


Visu rakstu lasiet 27. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.