Laura Supjeva kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģijas eksperte strādā ar inovāciju attīstību Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā

«Institūtam ir dažādi uzdevumi, bet man vislabāk patīk sevi identificēt ar mūsu reģionālo inovāciju programmu, ko ieviesa 2014. gadā, kad Eiropas Parlaments konstatēja, ka finansējums, ko institūts sniedz dažādām institūcijām, īpaši koncentrējas Rietumeiropā un daļēji arī Ziemeļvalstīs. Ir nepieciešams stimulēt un paplašināt partnerības Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā. Tika sāktas izmaiņas, un, kad es pirms divarpus gadiem sāku strādāt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, man bija iespēja pārņemt šo programmu. Ar laiku sapratām, ka visām valstīm nevar piedāvāt vienādu risinājumu un vispirms vajag analizēt, kas kurā valstī vislabāk der, jo, piemēram, situācija Itālijas dienvidos un ziemeļos ievērojami atšķiras. Tāpēc mēs 2017. gadu pavadījām, izstrādājot jaunu piegājienu tam, kā labāk aktivizēt šo reģionu,» stāsta Laura.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas pievienojās pēc 2004. gada (t.s. ES–13), kuru starpā ir arī Baltijas valstis. Papildu tam, Laura strādā arī ar Portugāli, Grieķiju, Dienviditāliju u.c. valstīm. «Mēs sadarbojamies arī ar Serbiju, citām Balkānu valstīm, Ukrainu, Turciju. Šajās valstīs šobrīd galvenokārt fokusējamies uz startup attīstību,» viņa piebilst.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Identificējot reģionālās inovāciju programmas problēmas, konstatēts, ka Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas jaunuzņēmumiem ne pārāk veiksmīgi izdodas piedalīties Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalstīto Eiropas akseleratoru programmās. Tāpēc izveidotas pirmsakselerāciju programmas, kas uzņēmumus sagatavo, lai tie varētu vēlāk pieteikties akseleratorā. Piemēram, EIT InnoEnergy programmai ir partneri Latvijā, kas īsteno pirmsakselerācijas programmu. «Esmu sarunās ar EIT Digital, kas sadarbojas ar Startup Wise Guys Igaunijā. Apspriežam iespējas paplašināt sadarbību plašākā reģionā,» teic Laura.

Institūts arī atbalsta speciālas maģistra un doktorantūras studiju programmas, kurās papildu datora un inženierzinātņu studijām ir liels uzsvars uz uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanu un sadarbību ar uzņēmumiem inovatīvu produktu attīstīšanā jau studiju ietvaros. Lai gan ir skaidrs, ka ne katrs inženieris būs uzņēmējs, ir svarīgi paplašināt domāšanu un ļaut aizdomāties par to, kā arī veidot izpratni par dažādu prasmju nepieciešamību veiksmīga uzņēmuma komandā.

Laura ir studējusi žurnālistiku un īsu brīdi studiju ietvaros arī strādājusi laikrakstā Diena. Viņa domā, ka viņai pietrūka vajadzīgo rakstura īpašību šim darbam, tāpēc nolēma studēt Baltijas jūras reģiona studiju programmā reģionālo sadarbību. «Man visu mūžu ir interesējusi šī tēma, jo man šķiet, ka nevajag skatīties uz kaimiņiem ar skaudību, bet gan raudzīties, ko varam sasniegt, darot kādas konkrētas lietas kopā. Studijas apstiprināja to, ko jutu sirdī, – man patīk strādāt ar reģionālās sadarbības programmām,» teic Laura.

Maģistra darbu viņa rakstīja par Latvijas divpusējo sadarbību ar Ukrainu, Gruziju, Baltkrieviju un Moldovu ārējās palīdzības programmas ietvaros. Sākot interesēties par sadarbības programmām un starpvalstu komisijām Baltijas valstīs un Skandināvijā, viņa pamanīja darba sludinājumu Lietuvā, kur bija Eiropas Komisijas atbalsta programma Baltkrievijai. «Programma darbojās līdzīgi kā citas Eiropas Savienības ārējās palīdzības programmas, diezgan daudz ieguldījām robežsardzes nodrošināšanā, muitas inspekcijas uzturēšanā, bet bija arī savstarpējās sadarbības projekti kultūrā, inovācijās, uzņēmējdarbībā. Tāpat mēģinājām šo to darīt vides aizsardzības jomā. Nostrādāju tur divus gadus, darbs bija ļoti interesants,» stāsta Laura.

Pēc tam viņa strādāja Baltijas jūras reģiona programmā Vācijas pilsētā Rostokā, kur vairāk saskārās ar inovācijas jautājumiem. «Mums bija daudz interesantu inovācijas projektu, jo programmā bija arī tādas spēcīgas valstis kā Somija un Zviedrija, kas ir līderes inovācijā. Mans fokuss bija darbs ar zinātnes komercializēšanu – liela mēroga pētniecības infrastruktūru sadarbību ar uzņēmumiem,» viņa teic.

Visu rakstu Mazina inovāciju plaisu lasiet 19. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.