Parunāsim par naudu

Karjera
2018. gada 24. oktobris 09:41

Un nevis statusu, piepildījumu, misiju, vīziju vai atbalstošu komandu

Pirms kāda laika pat pretendentam uz apkopēja/apkopējas amatu bija jānosūta motivācijas vēstule. Nekādā veidā nenoniecinot šī ļoti lietderīgā darba darītājus, taču – ko gan citu tādā vēstulē var ierakstīt kā «nopelnīt naudu, lai apmaksātu rēķinus». Var jau būt, ka kādam nelielam procentam dikti patīk tīrība, bet pat tad komplektā ar naudu. Un, ja būsim godīgi, tad šādi «apkopēji» mēs esam lielākā daļa. Precīzāk – 52%, kā to apliecina personālvadības programmatūras nodrošinātāju ADP aptauja People Unboxed. Tās ietvaros tika aptaujāti 2500 Eiropas darba ņēmēju piecās valstīs, kur viņiem bija jāatbild uz jautājumiem par motivāciju, darba un personiskās dzīves līdzsvaru un apmierinājumu darbā. Starp šīm valstīm gan nebija Latvijas, bet diezin vai mēs ļoti atšķiramies no vāciešiem, itāļiem, britiem, holandiešiem vai vāciešiem, un, iespējams, nauda mums ir pat lielāka prioritāte nekā «treknajās» valstīs. Turklāt šādās aptaujās, protams, jāņem vērā tā sauktais «privātās dzīves paradokss», kad ir tendence atbildēt tā, kā tiek uzskatīts par sociāli vispieņemamāko, nevis tā, kā patiesībā ir.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pēc šīs aptaujas datiem, sievietes biežāk iet uz darbu naudas dēļ (56%) nekā vīrieši (47%), tomēr, jautājot par sapņu darbu, primārais abiem dzimumiem bija, ka tas tiek labi atmaksāts, kam, jāpiebilst, cieši pa pēdām sekoja iespēja līdzsvarot darba un privāto dzīvi.

Tomēr pieminēt naudu pirmajā darba intervijā nedrīkst. Publiski atzīt, ka kaut ko dari tikai tāpēc, ka tev maksā algu, arī nedrīkst. Ja naudas tev ir maz, tad kaut kas ar tevi nav kārtībā, ja daudz – tad noteikti alkatība pārņēmusi, un vispār... par naudu mēs nerunājam. Tas taču ir vulgāri. Un strādāt naudas dēļ ar’ nav nekāds smalkais stils.

Tomēr jau pirms simts gadiem vācu sociologs Georgs Zimmels (Georg Simmel) atzīmēja, ka nauda ir sinonīms neatkarībai: pamatā strādājam, lai nopelnītu naudu, kas savukārt dotu iespēju izvēlēties pašiem savu ceļu. Turklāt, sociologaprāt, nauda ir emancipējoša, jo tā padarīja biznesmeni un fermeri līdzvērtīgu aristokrātijai un buržuāzijai, ja vien viņi smagi pastrādāja.

Izskatās, ka simts gadu laikā nekas būtiski nav mainījies. Un nauda vēl joprojām tiek atzīta par iedarbīgu (un dažreiz pat iedarbīgāko) ārējo motivējošo faktoru, kas, jā, dažreiz «nogalina» iekšējo motivāciju.

Toties tā padara mūs laimīgus, un Austrumeiropā naudas apjoms, kas liek mums justies labi, ir vidēji 40 tūkstoši eiro gadā (individuāli, ne ģimenei), kā apliecina pavisam svaigs šī gada pētījums, ko, aptaujājot 1,7 miljonus iedzīvotāju 164 valstīs, veikušas Purdū un Virdžīnijas universitātes. 

Visu rakstu Parunāsim par naudu lasiet 24. oktobra laikrakstā Dienas BiznessLasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.