Vadītāji nav supervaroņi

Karjera
2020. gada 27. marts 13:42

Nenoteiktības laikā vadītājam ir svarīgi būt kontaktā ar sevi, apzināties, ka viņš visu nevar zināt, un stiprināt komandu.

"Katrs šo situāciju izdzīvo dažādi. Citi iet cauri smagai krīzei, citi vēl ir pirmskrīzes stāvoklī, bet visus vieno nenoteiktības apstākļi ar radikālām pārmaiņām ikdienā un uzņēmumu darbībā. Vadītāji šobrīd piedzīvo mentāli lielu slodzi, strādā nokaitētos apstākļos, daudzi ir izdegšanas robežas. Mēs visi esam cilvēki, arī vadītāji. Viņi šobrīd jūtas ļoti vientuļi un izjūt spiedienu. Sabiedrība un darbinieki prasa būt stipriem, tomēr iekšējais stāvoklis ir tāds pats kā ierindas darbiniekam – trauksme, sēras par to, kas nav vairs iespējams. Šīs sajūtas satrauc, sastindzina un liedz racionāli paskatīties uz situāciju," saka Ieva Zaumane, konsultāciju kompānijas " Ieva Zaumane Systemic Change" dibinātaja.

Vairāk par šo tēmu viņa stāstīs vebinārā "Kā vadītājam stiprināt sevi un komandu nenoteiktības laikā"

Dažreiz vadītājam šķiet, ka viņiem ar šo situāciju jātiek galā vienam pašam, taču I. Zaumane aicina apzināties, ka krīze nav jāvada vientulībā, un iesaka pārlūkot savus resursus – vadības komandu, vidējā līmeņa vadītājus u.c. kolēģus – , kuri var palīdzēt.

Pirmkārt, I. Zaumane aicina vadītājus stiprināt sevi un būt kontaktā ar sevi. "Nepieciešams skaidri apjaust, kas ar mani notiek, kā es šo situāciju uztveru, ko varu darīt savā labā, lai būtu stabils un pieņemtu saprātīgus lēmumus attiecībā pret darbiniekiem un uzņēmumu. Vadītājam ir jāsaprot, vai viņš ir līderis vai vadītājs. Abām lomām ir liela nozīme radikālu pārmaiņu laikā, bet tās nevar izpildīt viens cilvēks. Vadītājs nav supervaronis. Šajā mirklī ir jāļauj sev būt cilvēcīgam. Nevajag izlikties par visu varošām, stiprām robotveidīgām būtnēm. Vadītājam ir jāapzinās gan savi, gan komandas resursi, lai katrs lēmums nebūtu jāpieņem vienpersoniski," viņa norāda.

Otrkārt, I. Zaumane rosina apzināties, ka vadītājs drīkst nezināt, kā rīkoties un līdz ar to ir svarīgi dot sev atļauju kļūdīties. Šobrīd visi atrodas pilnīgi jaunos apstākļos. Lai gan 2008. gads arī bija krīzes laiks, tas bija kaut kas pilnīgi atšķirīgs un pretēji tam šobrīd ir aktuāli gan sabiedrības drošības, gan finanšu jautājumi. "Mēs neesam bijuši šādā situācijā un nevaram cerēt, ka kādam ir gatava recepte, kā iziet no šiem apstākļiem," norāda I. Zaumane. Viņa iesaka katram vadītājam atrast savu mentoru, padomdevēju, kouču vai konsultantu, ar ko apspriesties. Ja atbalsta personai ir zināšanas par krīžu vadību, tā var iedot atgriezenisko saiti, padomu vai pavedienu tālākiem soļiem.

Treškārt, vadītājam ir jāstiprina sava komanda. Lai gana veiksmīgi izietu no šīs krīzes, vadītājiem ir jāsaprot, kas notiek uzņēmumā un darbinieku vidū, un jāinformē viņus par to, kas notiek, kā reaģē vadības komanda, ko plāno un kā tas ietekmēs darbiniekus. "Šajā laikā liela loma ir komunikācijai un tam, kā vadība komunicē savu gatavību pasargāt darbinieku labklājību un labbūtību," teic I. Zaumane. Šobrīd ir svarīgi darbiniekos radīt uzticēšanos organizācijas vadībai, ka tā domā ne tikai par biznesu, bet arī par darbiniekiem. Pēdējos gados uzņēmumi daudz vairāk nekā agrāk domāja par sociālās ilgtspējas jautājumiem, darba drošību, darbinieku veselību, līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi un šim brīdim nevajadzētu būt izņēmumam. Viņa uzskata, ka uzņēmuma vadītājiem ir jādemonstrē solidaritāte ar darbiniekiem, piemēram, ja vadītājs pieņem lēmumu nevienu neatlaist, tad samazina algu par vienādu daļu visiem. Tas rada sajūtu, ka uzņēmums nevis matemātiski aprēķina atlaižamo skaitu, bet gan dod cerību, ka visi kopā var pārvarēt krīzi. "Situācijas ir dažādas, bet ir svarīgi būt godīgiem un atrast līdzsvaru starp biznesa mērķiem un darbinieku vajadzībām. Visas krīzes reiz pāriet un arī pēc šīs vajadzēs cilvēkus, kas strādā. Šī brīža darbības uzņēmumam dod iespējas sagatavoties jaunam attīstības lēcienam," tā I. Zaumane.

Viņa uzskata, ka šī brīža situācija māca veidot attiecības un sadarboties. "Ir beigušies laiki, kad varam atļauties sacensties viens ar otru. Krīzes jautājumi ir jārisina kopīgiem spēkiem. Mēs mācāmies arī cienīt cits citu, apzināties citu vajadzības, paskatīties dziļāk par lineāro ceļu no punkta A uz punktu B, kā arī saskatīt ieguvumus. Piemēram, jau tagad ir redzams, ka mēs iegūstam jaunas digitālās prasmes un to lietošanā esam nonākuši nākamā līmenī," viņa norāda.

Jau nākamnedēļ ir iespēja pievienoties vebināram, kuru vadīs Ieva: "Kā vadītājam stiprināt sevi un komandu nenoteiktības laikā"