Īstā skola sākas pēc skolas; jābūt tiltam starp uzņēmuma stratēģiju un varēšanu atkarībā no finansēm un resursiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltijas un 1520.reģiona (Krievija, Baltija un NVS) finanšu direktors Gatis Sviklis.

Viņš studējis finanses Konkordijas Universitātē Tallinā, septiņus gadus strādājis kā auditors un revidents PwC, kur beigās vadījis audita komandas lielākajiem Latvijas klientiem. Tad viņš divarpus gadus nostrādājis pie viena no PwC bijušajiem klientiem – Veho grupas uzņēmumā, kas importēja Citroën markas automašīnas Latvijā un Lietuvā. Tur arī iznācis saskarties ar Gefco, kura līdzīpašnieks ir PSA grupa, kurai pieder Citroën. Tiešās meklēšanas rekrutēšanas uzņēmuma uzrunāts, viņš uzvarējis konkursā uz Gefco Baltijas finanšu direktora amatu. Paralēli tam visam viņš kļuvis par zvērinātu revidentu, taču tagad apkalpo vien pāris klientu gadā no darba brīvajā laikā. Pērn augustā viņš kļuvis par 1520.reģiona zonas (pēc sliežu platuma milimetros NVS, Baltijā) finanšu direktoru: «Tagad jau ir gads un pāris mēneši, kopš esmu starp Rīgu, Maskavu un Parīzi.»

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:
https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Vaicāts, kur smelties zināšanas, lai varētu pretendēt uz šādiem amatiem, G.Sviklis uzsver, ka īstā skola sākas pēc skolas. Universitātē gan ielikti spēcīgi pamati, taču globālās auditorkompānijas mēdz iemest jaunos cilvēkus ūdenī, lai tie paši mācītos peldēt, protams, vecākiem kolēģiem palīdzot, kā arī apmaksājot dažādus kursus. «Pirmajos karjeras gados tu pat nezini, ko nezini, tad tu zini, ko nezini, un pēc tam iemācies saprast, ka nezināt ir normāli, kur meklēt papildu informāciju, kā strādāt ar likumdošanu.»

Gefco kā ekspeditora būtiskākais aktīvs un resurss ir tā darbinieki, līdz ar to arī lielākā izmaksu pozīcija ir darba algas. «Latvijā diemžēl ir lielākā nodokļu slodze Baltijas valstu starpā,» zina teikt G.Sviklis. Taču tiem, kuri apgalvo, ka šeit viss ir slikti, viņš norāda: «Mūsu uzņēmējdarbības vide ir gana liberāla un vienkārša salīdzinājumā ar Krieviju.» Piemēram, šeit klienta aizpildīts pasūtījums tiek uztverts kā līgums un uzņēmums pēc sniegtā pakalpojuma gaida par to naudu atbilstoši pavaddokumentiem. Tikmēr kaimiņos tas viss ir stipri sarežģītāk – nepieciešami parakstīti, apzīmogoti līgumi, bankā jāuzrāda darījumu apjoms ar partneri, kas pēc tam jākontrolē. Tad vēl ir valūtas kontrole naudas plūsmām, kas nenāk no Krievijas, un daudz citu apgrūtinājumu attiecībā uz Ieņēmumu dienestu. Attiecībā uz atšķirībām G.Sviklis min arī rakstību (kaimiņos – kirilica), kas ir iemesls papildu izmaksām, lai Krievijā un grupā citviet izmantotās programmatūras saprastos.

Runājot par nākotni, viņš lēš, ka loģistikā gaidāmas izmaiņas, parādīsies jauni IT risinājumi. Lai turētos laikam līdzi, Gefco izveidojusi inovāciju inkubatoru. Tāpat klientiem ir pieejama aplikācija My Car Is There (Te ir mana mašīna), kas ļauj tiem iegādāties automašīnas ar dažiem klikšķiem viedtālrunī.

Visu rakstu Starp trim pasaulēm lasiet 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.