Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Tā kā esam apmetušies somu gaismas dizaina uzņēmuma SAS Instruments stendā, kur izstādīti jūsu jaunākie «bērni» – gaismekļi Il Silenzio ( tulk. no itāļu val. Klusums), gribētos zināt, no kurienes nāk šis nosaukums – Silenzio, jo gaismekļa forma neizskatās diez ko klusa?

Il Silenzio gadījumā es balstījos uz diviem aspektiem. Pirmkārt, gaismai nav skaņas, tā asociējas ar klusumu. Otrkārt, šis gaismeklis veidots ar atsauci uz trompetes formu. Te mēs nonākam pie kontrindikācijas. Runa ir par slavenu mūzikas skaņdarbu trompetei, kam itāļu valodā ir nosaukums Il Silenzio (angļu valodā – Taps) un ko atskaņo ar vienu vienīgu trompeti. Ikviens būs redzējis amerikāņu filmās, īpaši militārās ceremonijās vai karavīru bērēs, atskaņojam šo mūzikas gabalu. Tas tiek spēlēts dažādās valstīs un kultūrās, un arī tiek saukts dažādi. Ar šādām asociācijām saistīts mans stāsts par gaismekļa nosaukumu.

Cik būtisks produktam ir vārds?

Nosaukums ir ļoti svarīgs parametrs. Piemēram, tāds produkts kā Il Silenzio tiek izstrādāts mēnešiem ilgi, kad tiek risināti tā izveides aspekti un dizaina nianses. Tad vienā dienā zvana pasūtītāja pārstāvji un saka – paklau, kad būs skaidrība ar produkta nosaukumu? Mēs vēlētos to zināt aptuveni stundas laikā, jo patlaban tiek nodoti drukāšanai visi produkta publicitātes materiāli. Tādējādi visbiežāk vārds ir pēdējais, un tas top lielā steigā. Taču vienlaikus tai procesā ir arī aizrautības moments.

Cik ilgs laiks paiet no idejas līdz produkta palaišanai tirgū?

Gaismekļa Il Silenzio gadījumā no idejas pirmsākumiem, teiksim, no pirmās skices, bija nepieciešams aptuveni gads. Darba procesā es saprotu gaismekļa parametrus, tad meklēju un uzrunāju cilvēkus, kuri izgatavos to. Šai gadījumā mums bija nepieciešams daudz laika, lai atrastu meistarus, kuri spēj izgatavot īpašo stikla sudraba pārklājumu. Tā ir ļoti sena Venēcijas Murano salas stikla tehnika, kas kādreiz tika pielietota spoguļu ražošanā. Tā kā šodien šo tehnoloģiju izmanto ļoti reti, es pats personīgi devos uz Murano runāt ar meistariem, kuri varētu šo darbu paveikt.

Jums paveicās, jo šīs tradīcijas Murano salā ir teju izgaisušas.

Jā, tā diemžēl ir. Tas tapa iespējams, jo mūs vieno liela sadarbības pieredze ar Murano stikla ražošanas darbnīcām daudzu gadu garumā. Pēc maniem zīmējumiem stikla meistari gatavojuši virkni dažādu individuāla dizaina produktu. Strādāt ar šiem cilvēkiem ir aizraujoši, jo tas ir fantastisks kopdarbs, kur ļoti liela ietekme un ieguldījums nāk tieši no stikla pūtēju un amatnieku puses.

Jūs esat strādājis arī ar kādreiz tik lielisko SAAB autobūves kompāniju.

Jā, pirms aptuveni 20 gadiem es sadarbojos ar SAAB konceptautomobiļu nodaļu, kas, testējot idejas, attīstīja nākotnes automobiļu modeļus. Mēs izstrādājām jaunu interjeru eksistējošam kabrioleta prototipam, lai nodrošinātu daudz komfortablāku, relaksējošu sēdēšanu. Šim modelim es ieteicu nokrāsot matētu auto korpusu – sudrabaini matētu. Tobrīd tas bija absolūts jaunums, jo matēti auto vēl nebija nākuši modē. Šo sadarbību atceros kā īpašu, jo mans tēvs vienmēr brauca ar SAAB, un mūsu ģimenē allaž bijuši visdažādākie SAAB modeļi.

Kā jums šķiet, vai dizainā ir svarīgi būt vienas jomas profesionālim, piemēram, strādāt tikai stikla nozarē, vai labāk integrēt starpindustriju pieredzes?

Es esmu no tiem, kuri dara vis kaut ko, sajaucot dažādas dizaina jomas. Es strādāju ar stiklu, mēbelēm, gaismekļiem, izstāžu koncepcijām, tehniku. Man tas ir dabiski un atbilstoši sajūtām. Taču, ja redzu labu dizaineru, kurš visu mūžu strādā tikai gaismekļu nozarē un veido ar to veiksmīgu biznesu, man tas šķiet brīnišķīgi. Vispār dizainera profesijā tas ir fantastisks moments, ka pats vari izvēlēties, ko dari, kādā jomā strādā. Tas ir aroda pluss. Problēma vienmēr ir atrast naudu – kādu, kas maksā par taviem produktiem un idejām.

Īpaši jaunajiem dizaineriem. Kā ir Somijā, vai iesācējiem iespējams atrast naudu, ražotāju, atbalstu, lai izgatavotu savus dizaina objektus?  

Nav viegli. Tas nav vienkārši nevienā valstī. Es teiktu, ka varbūt nedaudz labākā situācijā ir jaunie itāļu dizaineri, jo valstī joprojām ir gana daudz kompāniju un ražotāju. Somijā šādu uzņēmumu ir daudz, daudz mazāk. Un Latvijā, protams, vēl mazāk.

Latvijā gandrīz nav ražošanas bāzes jaunajiem dizaineriem. Tāpēc viņi bieži dodas ārpus valsts un protams, lielākoties vairs neatgriežas Latvijā.

Jaunajiem dizaineriem neatkarīgi no tā, kurā jomā viņi strādā, ļoti svarīgi doties starptautiskā tirgū un meklēt savus klientus ārpus Latvijas. Tas ir viņu ceļš. Es nesaku, ka viņiem jādodas prom no Latvijas fiziski un jāstrādā citās valstīs. Bet savi klienti viņiem jāmeklē ārpus Latvijas robežām. Tāda ir šīs profesijas specifika. Dizaina sfērā tas ir teju obligāti – būt starptautiskā apritē. Gandrīz neiespējami ir darboties tikai savā valstī un būt veiksmīgam dizaineram.

Kāda ir jūsu definīcija skandināvu dizainam?

Skandināvu dizains nav tikai kāda noteikta estētika vai valoda. Man skandināvu dizains ir vesela vērtību virkne. Tāpēc, ka funkcionāls, lietderīgs, – tās ir vērtību definīcijas. Skandināvu dizains vienmēr reprezentē demokrātiskas humānisma vērtības, jo labs dizains pieder ikvienam. Tas nozīmē, ka mēs mēģinām veidot un ražot augstas dizaina kvalitātes produktus par tādu cenu, lai tos var iegādāties ikviens. Somijā kā bagātā, tā nabadzīgā ģimenē atrodamas Alvara Ālto mēbeles. Gan turīgiem, gan mazāk turīgiem ļaudīm mājās ir tādi paši dizaina produkti. Savukārt Itālijā ir pavisam savādāk.

Somija šai ziņā ir labs piemērs, diemžēl labs dizains daudzās valstīs pieejams tikai šauram turīgu cilvēku lokam…

Es, protams, nevaru galvot, ka tā ir arī šodien. Es vairāk runāju par skandināvu dizaina bāzi, kas dzima 40. 50., 60. gados un kas bija ļoti skaidra un tīra savā definīcijā. Par šodienas somu dizainu man, iespējams, nav tādas pārliecības.

Jūsu redzējumā dizainera profesijas principi?

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, kompānija, ražošana, iepakojums, vārds – tās ir dažādas disciplīnas, kurās viņam jāorientējas. Dizainers manā izpratnē nav mākslinieks, kas var balstīties uz personisko viedokli. Viņam jādara viss, lai radītu lietderīgu un veiksmīgu produktu. Varbūt cilvēki neapzinās, ka dizaineram jābūt ļoti disciplinētam, jo jārēķinās ar termiņiem, ražošanas procesu u.c.

Kāds šobrīd ir ražošanas process? Piemēram, jūsu jauno gaismekļu stikla daļas ir izgatavotas Itālijā, montāža veikta Somijā.

Tas ir ļoti dažādi un atkarīgs no produkta. Mums ražošana notiek gan Somijā, gan Itālijā, gan Ķīnā, gan Turcijā, gan Indijā u.c. Šodien situācija ir tāda, ka internets dod iespēju komunicēt, atrast un izvēlēties atbilstošāko starp daudziem ražotājiem jebkurā pasaules malā.

Pēc jūsu ieteikuma stenda iekārtojumā SAS Instruments eksponējis somu tipisko koka mājas konstrukciju.

Jā, kad kompānijas īpašnieks plānoja izstādes stenda iekārtojumu, es teicu, ka viņa lauku māja ir skaista, – ja mēs aizvestu uz izstādi kādu daļiņu no šīs sajūtas, cilvēki to novērtētu. Viņš man atbildēja, ka mājā nav nekā īpaša. Taču dažreiz ir tā, ka cilvēks pats nemaz nenovērtē, ka viņam pieder kaut kas īpašs.

Cik svarīga jums ir daba?

Ļoti svarīga. Es nopietni aizraujos ar burāšanu. Pārsvarā burāju Baltijas jūrā, esmu burājis arī Arktikā. Tas ir aizraujoši – pūš vējš, tu esi pa vidu starp dabas, ūdens, Visuma spēkiem. Esi pilnībā atkarīgs no katras vēja brāzmas, lietus, mākoņa. Ir nepieciešama liela uzmanība un koncentrēšanās, jo, esot dabas spēku varā, vajag darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu laivas kustību uz priekšu. Ir nepieciešama zināšanu bāze, pieredze, intuīcija, lai pārvērstu vēja enerģiju kontrolētā laivas kustībā sev vēlamajā virzienā. Arī vējš ir noslēpumains, jo mēs to neredzam, tikai jūtam.

Somijā, līdzīgi kā Latvijā, ir brīnišķīga daba, taču bieži ir auksti, gana daudz pelēku, lietainu dienu. Kur jūs ņemat iedvesmu skaistu lietu radīšanai?

Iedvesma ļoti bieži nāk no dabas. Īpaši saistoša ir pāreja no ziemas uz vasaru, kas ir iedvesmojoša pati par sevi. Dažreiz tā ir veiksme – ieraudzīt gaismu. Vai arī citā gadījumā gaismas ir tik daudz, ka nepieciešams sevi no tās pasargāt. Interesanti, kā cilvēks izdzīvo dažādus dabas ciklus: ziemā viņš visu ap sevi noslēdz un rada gaismas avotu. Vasarā atkal ir gluži pretēji – cilvēks atveras un atver visu ap sevi. Somu mājokļi ir veidoti saskaņā ar dabas cikliem, tāpēc teju ikvienam ir vasaras māja ar lieliem logiem un terasēm.

Kura ir skaistākā dienas daļa?

Man patīk rīts. Tas ir solījums...