«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

ISBS darbību sāka 2011. gadā. Visi trīs ISBS virzītāji Reinis Strupovičs, Aivars Svirido un Jānis Šults mācījušies vienā skolā un spēlējuši vienā basketbola komandā. «Brīvajos brīžos paši gājām mētāt bumbu sporta zālē un jutām, kā tas palīdz un dod papildu motivāciju. Sapratām, ka individuālie treniņi jāpiedāvā arī citiem,» R.Strupovičs.

Nopelnīt Ferrari nevar

Gadu gaitā lēnām notikusi attīstība, izstrādātas tehnoloģijas un piegājieni. Sākumā viens audzēknis, tad otrs, un tā potenciālie klienti viens no otra uzzināja par ISBS pakalpojumiem. Pakāpeniski palielināts arī treneru skaits. «Ļoti prātīgi paplašinājāmies, nevēlējāmies, lai ir tā, ka nāk ļoti daudz audzēkņu un mēs nespējam nodrošināt pakalpojumu. Saukt to par biznesu pirmos gadus negribējās. Tas bija izdzīvošanas process, un bija sezonas, kad bija arī mīnusi, protams, kā jau jebkurā mazā biznesā. Tagad, domāju, mēs to puslīdz varam saukt par biznesu, ar to var kaut ko nopelnīt, bet joprojām tas ir hobija bizness, jo mums visiem trim paralēli ir pamatdarbs,» skaidro R. Strupovičs.

Uzņēmējdarbības sākšanai nebija nepieciešamas lielas investīcijas. «Mūsu priekšrocība bija mūsu ilgstošās attiecības ar basketbolu, pārzinājām savu lauciņu no A līdz Z. Turklāt nebija konkurences, jebkurā citā biznesā tā ir sīva, un jaunajiem ir grūti izdzīvot. Tobrīd Latvijā nebija līdzvērtīga piedāvājuma un joprojām šādā līmenī vēl nav,» domā R.Strupovičs.

A.Svirido norāda uz atšķirību starp ISBS kā organizāciju un sporta skolu treneriem, kas papildus komandu treniņiem atsevišķus audzēkņus par samaksu trenē arī individuāli. Treneri nav konkurenti. «Sarēķinot visu kopā, nekāda diža peļņa nesanāk, taču, lai izdzīvotu, pietiek, un uz kopējā Latvijas fona rezultāti ir labi,» teic R.Strupovičs.

Pakāpiens karjeras kāpnēs

ISBS īpašnieki atzīst, ka lielais pieprasījums bija pārsteigums, jo sākumā šķitis, ka tas būs tikai hobijs. Viņuprāt, biznesa veiksmes atslēga ir treniņu kvalitātē.

«To, ko jaunieši dara savās sporta skolu komandās, nevar salīdzināt ar to, kas notiek šeit. Tur ir viens treneris un vairāk nekā 20 audzēkņi. Šeit ir viens treneris, audzēknis un pusotra stunda individuāla darba. Basketbols ir mūsu sirdslieta, tā ir motivācija. Protams, izaicinājumu ir bijis ārkārtīgi daudz. Vienu gadu pat bija nepieciešams ņemt kredītu, lai nomaksātu visas sporta zāļu izmaksas,» atzīst R.Strupovičs.

ISBS kopumā īrē trīs sporta zāles, un to izmaksas veido aptuveni 20 eiro par treniņu (plus PVN). Basketbola skolas īpašnieki novērojuši, ka cilvēki izglītojas un novērtē individuālā laika nozīmi. Viņuprāt, visi audzēkņi vēlas kļūt labāki, un visiem ir lielas ambīcijas. «Mēs vairs nespējam saskaitīt, cik daudz ir spēlētāju, kas ir apmeklējuši basketbola skolu un šobrīd spēlē kaut kur profesionāli. Mēs nekādā gadījumā neuzņemamies laurus par viņu panākumiem, jo galvenā loma ir sporta skolām un to treneriem. Esam kā uztura bagātinātājs parasta cilvēka dzīvē – neliels pozitīvs dopings. Ir bijuši gadījumi, it īpaši sākumā, kad sporta skolu treneri uz mums dusmīgi skatās un domā, ka mēs kādu audzēkni «nozagsim» un traucēsim strādāt. Pagāja ilgs laiks, līdz mums izdevās parādīt, ka tas nav mūsu mērķis, jo mums nav komandas un necenšamies nevienu pārvilināt. Mūsu mērķis ir celt basketbola līmeni valstī, palīdzēt noturēt jaunos basketbolistus šajā sporta veidā, iemācīt kaut ko jaunu,» skaidro R.Strupovičs.

Maksa pieaug

Vidējais ISBS audzēknis ir 13-16 gadus vecs jaunietis, taču basketbola treniņus apmeklē arī jaunāki un vecāki audzēkņi. «Ir arī supertalanti, kur uzreiz ir redzams potenciāls. Mums būs vēl ļoti daudz NBA spēlētāju,» teic R. Strupovičs. Vasarā skolu apmeklē arī tādi sportisti, kuri dzīvo Amerikā, bet, esot Latvijā, vēlas uzturēt sevi formā. Vairums audzēkņu ir no Rīgas, bet gadu gaitā basketbolisti uz ISBS ir braukuši no Smiltenes, Saldus un pat no Īrijas. Treniņus apmeklē arī entuziasti, tie ir pieaugušie, kuri spēlē prieka pēc. Viņi spēlē basketbolu hobija līmenī, bet ar milzīgu entuziasmu. «Neatsakām nevienam. Mums jau ir tādi, kas nāk gadiem ar mērķi piedalīties amatieru sacensībās un parādīt, ko ir iemācījušies ISBS,» stāsta R.Strupovičs. Šobrīd skolā ir aptuveni 50 audzēkņi. Kopumā ISBS apmācīti aptuveni 400 līdz 500 audzēkņi un aizvadīti aptuveni 6500 treniņi. Treniņu maksa skolas pirmsākumos bija aptuveni 10 eiro par pusotras stundas nodarbību, bet šobrīd tie ir 25 eiro. «Maksa ir mainījusies, jo vēlējāmies palielināt treneru algu. Tas darbs, kas tiek ieguldīts, ir liels un prasa gan fizisku, gan emocionālu piepūli. Pieaugums ir skaidrojams arī ar to, ka viss kļūst dārgāks. Tajā pašā laikā nevēlamies atstāt malā cilvēkus, kuriem naudas nav tik daudz, lai samaksātu par treniņu. Cenšamies saglabāt demokrātisku līmeni,» norāda R. Strupovičs.

Skolas dibinātāji apzinās, ka, iespējams, sākotnēji arī treniņu kvalitāte nebija tik laba kā šobrīd. Iekrāta pieredze, komandā ir profesionāli treneri, tāpēc abi uzskata, ka treneriem ir jāpelna vairāk. «Krīzē cenu necēlām, bet šobrīd, novērojot ekonomikas augšupeju. Mūsu mērķis ir, lai treneris par vienu nodarbību saņemtu 15 eiro. Organizācijai tiek maza daļa, kas tiek ieguldīta attīstībā,» teic R. Strupovičs. Šobrīd skolā strādā 11 treneri. Viens no galvenajiem treneru atlases kritērijiem ir izglītība, protams, ņemot vērā arī pieredzi. «Mēs vēlētos, lai Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā būtu novirziens, kurā varētu apgūt tieši individuālā darba iemaņas, bet tur ir tikai vispārīgas basketbola treneru apmācības,» stāsta R.Strupovičs.

Nepieciešami trīs miljoni

ISBS sapnis ir savs mājoklis, tam izstrādāts projekts. Tas gan nav vienīgais veids, kā ISBS saredz nākotnes attīstības iespējas. «Esam domājuši par vecu telpu atjaunošanu, konsultējāmies ar banku. Ja plāns kādreiz izdotos, tas jau būtu kārtīgs bizness un tam klāt nāktu vēl citi pakalpojumi,» teic R.Strupovičs. A.Svirido skaidro – lai audzēknis varētu pilnvērtīgi darboties, ir nepieciešama fizioterapija, individuāls darbs fiziskajā sagatavotībā, jābūt kompleksai pieejai. Šobrīd ISBS piedāvā pakalpojumu, kurā audzēkņiem savs treneris ir pieejams kā pilna laika mentors. Šis treneris apmeklē audzēkņa basketbola spēles, seko līdzi, kā veicas mācībās, palīdz uzlabot fizisko sagatavotību, basketbola teoriju, sastāda treniņu grafiku un seko līdzi, lai nav pārslodzes. «Mūsdienās visi brīnās, kāpēc sportistiem ir daudz traumu, bet tas viss ir pārslodzes dēļ. Ar šo jauno projektu veram vaļā jaunu lapu. Šāda pakalpojuma izmaksas ir ap 460 eiro mēnesī, kas Latvijas tirgum, iespējams, ir daudz, bet globāli tā ir smieklīga samaksa,» domā R.Strupovičs.

Lai ISBS uzbūvētu jauno kompleksu, būtu nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro. ISBS, visticamāk, meklēs investorus. «Līdz šim visu esam darījuši paši un vēlamies būt neatkarīgi. Ir bijuši piedāvājumi apvienoties. Sponsori ir. Tiek meklēti investori, bet vēl saņemam noraidošas atbildes, kā viens no argumentiem ir tas, ka mums nav tūkstošiem apmeklētāju un tik lielas popularitātes kā, piemēram, Ghetto Games,» stāsta R.Strupovičs.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.