Lai arī olimpiāde aizgājusi gar degunu, valstij jārēķinās ar aptuveni 30 milj. eiro lielu ieguldījumu Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcijai. 

Investīcijas ļaus to saglabāt starptautisko sacensību apritē un pelnīt arī ar sporta tūrismu.

«Pretējā gadījumā trase lēnā garā ies bojā, tajā notiks aizvien mazāk sacensību, līdz tā kļūs par apgrūtinošu nekustamo īpašumu tās kapitāldaļu turētājai – valstij. Trase ir jāatjauno pēc 30 gadu ekspluatācijas,» strikti spriež Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis. 

Par laimi, bēdīgais scenārijs nav dienaskārtībā, un visi priekšvēstneši ziņo, ka rekonstrukcija notiks. Varbūt vien nenotikušās olimpiādes dēļ – ar pāris gadu nobīdi. Tomēr, ja vēsture atkārtosies un taps pieteikums uz 2030. gada olimpiskajām spēlēm, Latvija un Sigulda būs gatava startēt kopā ar Zviedriju. Pozīcija, kas skar Latviju, būs vēl stabilāka un pārliecinošāka, kas nav mazsvarīgi laikā, kad citviet pasaulē tiek slietas aizvien jaunas trases un konkurenti nesnauž. Ar to jārēķinās un arī pašiem jābūt labākiem, uzsver SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda valdes priekšsēdētājs Dainis Dukurs.

Šovasar Šveices pilsētā Lozannā kļuva zināms, ka 2026. gada ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortinā d’Ampeco, kuru pieteikums cīņā par olimpiādes rīkošanas tiesībām pārspēja Zviedrijas pilsētas Stokholmu un Ori, kas paredzēja ledusrenes sporta veidu sacensības rīkot Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē. 82 Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) delegātu balsojumā mums saistošā kandidatūra saņēma 34 balsis. Tā bija otrā reize, kad Latvijai tik tuvu garām paslīd olimpisko spēļu sacensības. A. Vrubļevskis atgādina, ka pirmoreiz tas notika 1980. gadā, kad Latvijai Maskavas olimpisko spēļu ietvaros piedāvāja rīkot sacensības burāšanā, bet toreiz vai nu aiz bailēm par neizdošanos, vai kādu citu iemeslu pēc valsts vīri nolēma atteikties. Igauņi gan teica «jā», un lielā olimpiāde burāšanā 1980. gadā notika Tallinā, tās augļus kaimiņi bauda vēl šobaltdien. Toreiz izbūvētais sporta centrs Piritas ostas rajonā vēl tagad Igaunijai labi kalpo.

Šoreiz gan «bija lielas cerības. No mūsu (valsts, organizāciju) puses viss bija izdarīts labā līmenī. Visi deva pārliecinošus un saprotamus galvojumus,» teic D. Dukurs. Un vienalga – nekā.


Visu rakstu lasiet 21. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.