Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.
Kā
uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL
politikas veidotāja Linda Helmane,
45
ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi
sniegt
valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu
stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu,
mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka
Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz
lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to
produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat
100%.
Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.
Runājot par
ilgtermiņa jautājumiem, uzņēmumi uzsver izaicinājumu saglabāt
darbinieku un klientu apjomu, ieņēmumu sarukšanu un saimnieciskās
darbības samazināšanos, nenoteiktību attiecībā uz turpmākiem
mobilitātes ierobežojumiem, nenoteiktību finanšu sektora
attīstībā, produktu un pakalpojumu pieprasījumā, kā arī
izmaiņas vispārējā patērētāju un uzņēmumu uzvedībā.
Kā uzsver FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone: "Ir pāragri spriest par konkrētām sekām, kas izriet no Covid-19 izplatības, tomēr ir svarīgi turpināt informācijas apmaiņu, pieņemt lēmumus un komunicēt par būtiskiem jautājumiem un iespējamiem risinājumiem. Ne mazāk svarīgi ir jau šodien uzsākt aktīvu darbu pie ekonomikas atveseļošanās plāna. Grūtos laikos ir nepieciešams saglabāt mieru un vēsu prātu, tāpat neaizmirst par ilgtermiņu.
Ja sākumā šķita, ka tas ir sprints, tad nu ir
skaidrs, ka Covid-19 izplatības seku novēršana būs maratons. Ir
jāstrādā vienoti, lai pārvarētu izaicinājumus, ar kuriem
sabiedrība un uzņēmumi saskaras šodien un lai mēs būtu gatavi
brīdī, kad ekonomika atsāks augšupeju. FICIL turpina aktīvu
sadarbību ar valsts institūcijām, jo ir būtiski dalīties kā
vietējā, tā arī starptautiskā pieredzē, izmantot labāko
praksi, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi ilgtermiņā."
Vaicājot par pašreiz veiktajiem pasākumiem situācijas negatīvo seku mazināšanai, vairākums investoru minēja izmaksu un izdevumu samazināšanu, kas ietver arī darbinieku atlaišanu.
Starp citām aktivitātēm uzņēmēji min pāreju uz attālinātu darbu un vēl stingrāku iekšējo drošības noteikumu ieviešanu uzņēmumos, kā arī valdības noteikto Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu. Daži uzņēmumi aktīvi meklē palīdzību, piedaloties biznesa organizāciju komunikācijā vai konsultējoties un gūstot finansiālu atbalstu no mātesuzņēmumiem ārzemēs.
Pozitīvi, ka vairāki uzņēmumi īsteno sociāli
atbildīgas aktivitātes, piekopjot labāko praksi krīzes laikā.
Kas attiecas uz mātesuzņēmumiem, daži jau ir pievērsušies
likviditātes jautājumiem un augstākā līmeņa krīzes
pārvaldībai.
Aptaujā
tika noskaidrota iespējamā ilgtermiņa ietekme uz kopējo
ekonomiku, uz kuru atbildes svārstījās no negatīvām līdz
pozitīvām. Starp negatīvajām ilgtermiņa sekām ārvalstu
investori minēja bezdarba pieaugumu, uzņēmumu likvidāciju un
globālās ekonomikas lejupslīdi. Tomēr daļa investoru paredz arī
zināmas pozitīvas sekas Covid-19 rezultātā, kā piemēram,
iespējamu attālinātas uzņēmējdarbības efektivitātes
uzlabošanu, digitālo prasmju attīstību, kā arī pozitīvas
izmaiņas patērētāju uzvedībā un vērtībās.
Lai
stabilizētu biznesa vidi un Latvijas ekonomiku kopumā, ārvalstu
investori politikas veidotājiem iesaka tādus pasākumus kā
slimības atvaļinājumu atbalstu un aizdevumu garantijas. Investori
arī uzsver, ka ir jāuzlabo komunikācija attiecībā uz Covid-19
ietekmi, jānodrošina efektīvs atbalsts medicīnas nozarei cīņā
pret pandēmiju, kā arī aicina politikas veidotājus plānot
taktiski: "Valdībai
jāizstrādā pēckrīzes valsts atveseļošanās plāns un jānovērtē, kuri ES līdzfinansētie projekti varētu atgriezt un veicināt
naudas plūsmu ekonomikā." Kopumā vēstījumos uzsvērta vajadzība pēc politikas veidotāju
ātras un stratēģiskas darbības, lai mazinātu negatīvo ietekmi
uz investīciju klimatu Latvijā.
FICIL cer, ka šis ziņojums politikas veidotājiem kalpos par pamatu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai tā, lai uzņēmumi spētu veiksmīgi atgūties no krīzes.