Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Pils jau elpo

Rekonstrukcija pils ēkā sākās pirms diviem gadiem. Ēka bija sliktā stāvoklī – faktiski no tās bija palicis pāri drūpošu sienu kopums. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija esot atzinusi – ja nekavējoties nesāksies rekonstrukcija, pils vienkārši sabruks. Kopš liktenīgā ugunsgrēka pilī ierīkotajā šūšanas cehā tālajos septiņdesmitajos gados grandiozā celtne, liesmu rūpīgi izlaizīta, ilgstoši stāvēja tukša. Cehu tolaik apkurināja ar oglēm un, iespējams, kurinātāja paviršība darbā izlēma vecās godības nākotni uz vairākām desmitgadēm. Ķieģeli pa ķieģelim pils degradējās. Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda stāsta, ka pils liktenis izšķīrās par mata tiesu, par pils rekonstrukciju nobalsojot astoņiem deputātiem no 15.

Pils restaurācijā līdz šim tērēts salīdzinoši nedaudz – aptuveni pusmiljons eiro no pašvaldības līdzekļiem. Aptuveni tikpat daudz līdzekļu iegūts no Eiropas Savienības projekta Rīteiropas vērtības. Vēl infrastruktūras uzlabošanai nepieciešams vismaz pusotrs miljons eiro. Rekonstrukcijas projekta sadalīšana kārtās devusi iespēju līdzekļus piesaistīt veiksmīgāk. Pils atdzimšanai ziedo arī iedzīvotāji, apliecinot vēlmi sniegt artavu novada simbola atdzimšanas procesā. Par savāktajiem līdzekļiem, vairāk nekā 7000 eiro, jau atjaunots no koka veidotais neparastais zvanu tornītis, kas kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem, kad pilī darbojās pareizticīgo baznīca, rotā unikālo neogotikas pērli. «Manuprāt,  var sacīt, ka šo bezcerīgo objektu jau esam vismaz atdzīvinājuši,» vērtē Maruta. Pirmie «dzīvības glābšanas» mēģinājumi sākušies līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā, taču projektu līdzekļiem piekļūt neizdevās, uz laiku pils tika iznomāta kādam komersantam, taču gaidītie rekonstrukcijas darbi nesākās, un līgums tika lauzts. Pašvaldība beidzot ņēma pili savā paspārnē, aktualizēja tehnisko projektu, un ar deputātu vairākuma atbalstu process iesākās strauji. «Parasti vilcienu ir grūti iekustināt, bet, kad tas sāk braukt, apturēt to vairs nevar. Nu šis process kustas uz priekš arvien straujāk un straujāk,» novērtē domes priekšsēdētāja.

Visu rakstu Drupas dzen asnus lasiet žurnālā Biznesa Plāns. Laikraksta Dienas Bizness abonenti žurnālu saņēma bez maksas, bet tas nopērkams elektroniski.