"Tieši pretēji - pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem," viņš norāda.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās. Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un Konkurences padomi.

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku.

"Arī nepārliecinoši skan atbildīgo iestāžu izteikumi, ka uz tām lotēm, kur nebūs neviens pretendents, piemēram, posmos Latgalē, šo pakalpojumu valsts interesēs turpinās sniegt LAU. Turklāt pārleicinošas atbildes netika saņemtas par LAU optimizācijām - piemēram, kas notiks ar vairāk nekā 1300 darbiniekiem un līzingā paņemto tehniku," norāda Kaspars Ģirģens.

"Satiksmes ministrija nespēja atspēkot bažas, vai šāda tirgus atvēršana neradīs nosacījumus, ka pakalpojums koncentrēsies viena vai dažu uzņēmumu rokās, kas nozīmēs, ka valsts nākotnē kļūs par ķīlnieku monopolizācijai un cenu diktātam? Tas būs pretstatā valsts noteiktajiem mērķiem," viņš sacīja.

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana plānota no nākamā gada 1.oktobrī.Galvenais tās mērķis ir, lai publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU).

Saskaņā ar Satiksmes minsitrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu, paredzams, ka tirgus dalībnieki konkurences apstākļos var nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu izmaksu efektīvākā veidā, kas radītu izmaksu samazinājumu no 0,43 milj. eiro pirmajā gadā līdz 2,035 milj. eiro otrajā un trešajā gadā. Potenciālos valsts autoceļu uzturēšanā ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt papildus autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai vai autoceļu remontdarbiem.