Piedāvātās ēkas platība ir 1190 kvadrātmetri, kas pēc pārbūves sasniegtu 1400 kvadrātmetrus. Lai arī šī ēka nav tik liela kā sākotnējā RMM mājvietas projektā, kas bija paredzēts ēkai Pils laukumā 2, tomēr no muzeja funkciju izpildes viedokļa tā ir pietiekami plaša un atrodas izdevīgākā novietojumā nekā ēka Pils laukumā – tālāk no transporta plūsmas, bet daudz tuvāk reālajai tūristu kustībai pilsētvidē, uzskata VNĪ. 

RMM pārvietošanas izmaksas uz Mārstaļu ielu 6 nepārsniegs Pils laukuma 2 pārbūvei plānoto un neapgūto budžetu, tāpat ieceres īstenošanai ir izmantojams jau esošais projekts, kas nav jāizstrādā no jauna. Ēkas rekonstrukcijai tiks pielāgots jau gatavs, savulaik Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām izstrādātais, projekts, kuru nolemts šajā ēkā neīstenot.

Projekta izmaiņas un būvdarbu iepirkums Mārstaļu ielā varētu aizņemt aptuveni 6 mēnešus no brīža, kad RMM būs izstrādājis muzeja jaunajām telpām pielāgotu ekspozīcijas projektu. Ņemot vērā ēkas atrašanās vietu Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa teritorijā un iespēju, ka būvniecības laikā rodas nepieciešamība veikt ēkas vēstures papildu izpētes, apstiprināšanas, restaurācijas un citus darbus, nepieciešamais laiks būvdarbu veikšanai ir aptuveni gads.

Lēmumu par alternatīva risinājuma piedāvājumu veicināja gan RMM nepieciešamība pēc jaunas mājvietas, gan aizvien pieaugošās būvdarbu tirgus izmaksas, kā arī ieilgusī būvnieka PS PMK un BBA uzsāktā tiesvedība saistībā ar ēku Pils laukumā 2, liedzot VNĪ turpināt būvdarbus. Tiesvedības beigu datums nav zināms, taču tiesvedības praksē šādu sarežģītu tiesvedību ilgums var svārstīties no trim līdz pieciem gadiem.

«Esam ieinteresēti pēc iespējas ātrāk atrisināt strīdu ar būvnieku, neizslēdzot arī izlīgumu kā vienu no tiesvedības izbeigšanas scenārijiem, taču tam jānotiek, strikti ievērojot valsts intereses. Tomēr muzejam ir svarīgi iespējami ātri tikt savās mājās. Pat, ņemot vērā laiku, kas būs vajadzīgs ekspozīcijas izstrādei, kas pielāgota muzeja jaunajai mājvietai, šis risinājums kopumā ļautu prognozējami ātrāk uzsākt darbus, lai iespējami drīzāk atvērtu muzeju sabiedrībai,» informē Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Plānots pārbūvēt administratīvo ēku, noliktavu, kā arī inženierbūves – metālkaluma žogu un bruģēto laukumu. Pēc pārbūves ēkā tiks iebūvēts lifts, lai nodrošinātu personu ar kustību ierobežojumiem piekļuvi muzeja telpām. Tiks pārbūvētas visas inženiersistēmas, sakārtots jumts un fasādes, veikta telpu iekšējā pārplānošana, nodrošināta pagrabtelpu aizsardzība pret mitruma iekļūšanu un iedarbību, tiks palielināts izmantojamo bēniņu apjoms, kā arī veikti citi pasākumi, nodrošinot ēkas atbilstību mūsdienu prasībām. 

Pēc paplašināšanas Vecrīgā esošais vēsturiskais nams kalpos RMM pastāvīgajai ekspozīcijai apmeklētājiem un tajā strādās tie darbinieki, kuri ir tieši saistīti ar apmeklētāju apkalpošanu. Lielākajai daļai muzeja darbinieku, kuri strādā pie krājumu apzināšanas un ekspozīcijas izveides, telpas paredzētas 30 000 kvadrātmetru plašajā Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8, kura būvniecību plānots pabeigt 2019. gadā. Muzeju krātuvē piemērotas telpas muzeju krājumu izvietošanai un darbam ar krājumu mākslas priekšmetiem paredzētas arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejam.

VNĪ pārmaiņu programmas 100 adreses Latvijas simtgadei ietvaros šobrīd tiek īstenoti 32 attīstības projekti 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā.