Viņš skaidroja, ka dažādos Eiropas PPP ir atšķirības, taču kopumā var identificēt divus galvenos ieņēmumu mehānismus attiecībā uz ceļu projektiem. Pirmkārt, tie ir tīrie pieejamības maksājumi, kad publiskais partneris (nacionālā līmeņa valdība, pašvaldības u.c.) maksā privātajam partnerim par infrastruktūras pieejamību, kā tas ir Ķekavas apvedceļa gadījumā. Otrkārt, tie ir ieņēmumi, kas tiek pakļauti pieprasījuma riskam, ko savukārt iespējams sadalīt divās daļās: ceļa maksas ieņēmumi, ko tieši maksā lietotāji ik reizi, kad tiek izmantots ceļš; tā saucamā "ēnu" maksa, kad publiskais partneris maksā privātajam partnerim par katru automobili, kas izmanto ceļu.

"Jāsecina, ka nepastāv valsts, reģiona, pašvaldības vai projekta "pareizais izmērs", lai PPP modelis kļūtu pievilcīgs. Sākuma punktā vienmēr valsts puse kā projekta garantētājs nosaka projekta redzējumu un mērķus, piemēram, iedzīvotājiem sniegtos ieguvumus, kvalitātes standartus vai budžetu. Pēc tam publiskā partnera izvēlētā izdevīguma novērtējuma un riska sadales pieeja nosaka labāko sadarbības modeli un konkursa struktūru, kas jāizmanto katrā projektā," skaidroja Karijs. 

Viņš stāstīja, ka Latvijā ir ieviesta detalizēta PPP likumdošana atbilstoši Eiropas vadlīnijām, un Latvijas valdība par prioritāti ir noteikusi Eiropas transporta tīkla ("TEN-T") infrastruktūras un starpsavienojumu uzlabošanu, kas ir ļoti pozitīvi. 

"Papildus, mūsu pieredze Ķekavas apvedceļā - projektā, kuram sekojam kopš 2018.gada, to apstiprina arī konkursa struktūras un projekta izpildes līmenī. Publiskais partneris noteica mērķus un kvalitātes standartus, kas jāsniedz iedzīvotājiem, un pēc tam ap sevi pulcēja pieredzējušas Eiropas iestādes un konsultantus, kas projekta izdevīguma novērtējumā un konkursa sagatavošanā ļāva ietvert vislabākās PPP prakses un izmantot pārbaudītas pieejas no, piemēram, Beniluksa valstīm," teica Karijs. 

Gala rezultāts ir projekts, kas ir izstrādāts, lai apmierinātu sabiedrības un valsts vajadzības nākamajos 23 gados, un tas tika realizēts labi strukturēta konkursa ietvaros. Šādi rīkojoties, publiskais partneris piesaistīja vairāku starptautisku konsorciju un finansētāju interesi, kas veicināja konkurences palielināšanos, lai piesaistītu daudzveidīgus tehniskos risinājumus un efektīvu finansējumu iepriekš definēta un akceptēta publiskā un privātā partnera riska sadales modeļa ietvaros, kas nosedz visu PPP līguma periodu.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.