Salīdzinot ar 2011. gadu, kad saistībā ar lokālo un globālo ekonomisko krīzi nekustamā īpašuma tirgus, salīdzinot ar laiku pirms krīzes, bija piedzīvojis nopietnu kritienu, 2019. gadā dzīvokļu pirkumu darījumu skaits Rīgā ir palielinājies par 26%. Tajā pašā laikā 2019. gada pirmais pusgads darījumu ziņā ir par 25% vājāks par 2014. gada pirmo pusgadu. Tas skaidrojams ar termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas aktualitāti šajā gadā un to iegūšanas procesa apgrūtināšanu, kas sekoja pēc 2014. gada.

Neatkarīgi no tā, ka kopējā darījumu statistika šajos pusgados bijusi visai mainīga, istabu skaita proporcijas kopējā darījumu apjomā ir teju nemainīgas. Visos apskatītajos pusgados vispopulārākie ir divistabu dzīvokļi (aptuveni 41% no kopējā apjoma), kam seko vienistabas dzīvokļi (aptuveni 28%), trīsistabu dzīvokļi (aptuveni 24%) un četru vai vairāku istabu dzīvokļi (aptuveni 7%).

Darījumu skaits ar dzīvokļiem, kuru platība pārsniedz 100 kvadrātmetrus, kopš 2011. gada ir samazinājies. Taču 2014. gada pirmajā pusgadā šādu darījumu bija par gandrīz 68% vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusgadā.

No šīs Cenubanka.lv atrodamās informācijas par darījumiem uz pirkuma līguma pamata var secināt, ka šobrīd pieprasījums tirgū ir racionāls un bez spēcīgām ārējām ietekmēm, kādas bija novērojamas 2014. gada pirmajā ceturksnī. Lai gan pēdējā pusgada statistikas dati vēl nedaudz var mainīties, kopējā tendence ir skaidra. Pircēji orientējas uz racionāliem, kompaktiem īpašumiem un pieprasījums pēc divistabu dzīvokļiem, ar kuriem veiktie darījumi veido vairāk nekā divas ceturtdaļas no kopējā tirgus, varētu saglabāties stabils.