Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags novērojis, ka pirms 2-3 nedēļām bija intereses kritums par dzīvokļu iegādi, bet pēdējās nedēļas laikā atkal interese ir atjaunojusies, jo arī bankas devušas signālu, ka kreditēšana turpinās.

Līdzīgi novērojumi ir arī "Luminor" ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš uzsver, ka jaunākie dati liecina, ka pagaidām vīruss nav krasi ietekmējis vēlmi pirkt mājokļus. Šogad vērojams kritums, bet tas ir neliels.

Nereti izskan prognozes, ka krīzes rezultātā mājokļu cenas varētu samazināties, bet ļoti daudz kas atkarīgs no tā, cik ilgi krīze ilgs, un šobrīd izskatās, ka veidojas relatīvi īsas, nevis garas krīzes scenāriji, sacīja "Luminor" ekonomists.

Protams, būs cilvēki, kuri būs spiesti pārdot savus mājokļus, jo vajadzēs naudu vai ir nobažījušies par esošo situāciju un cenšas pārdot, taču cerams, ka ilglaicīgais skatījums uzvarēs.

Mājokļu cenas varētu kristies, pieļauj eksperts, taču, pēc viņa domām, cenu samazinājums varētu nebūt liels. Tas, ka Latvijā ir zemākas mājokļu cenas nekā citur Baltijas valstīs, ir laba ziņa, līdz ar to ir zemāks korekcijas risks. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, mājokļos iegulda vismazāko daļu ienākumu, un šo situāciju ar laiku vajadzētu labot.

Tāpat naudas plūsmas tirgū ir mājokļu tirgum labvēlīgas, un dati liecina, ka pērn pirmo reizi kopš krīzes mājsaimniecību kredītportfelis pieauga. Vērojams, ka mājsaimniecības desmit gadu laikā kopš iepriekšējās krīzes līdz šā gada sākumam uzlabojušas savas bilances, bet pēdējo mēnešu laikā gan situācija varētu būt mainījusies, tomēr, iespējams, ka uzkrājumu apjoms pat ir audzis, jo daļai iedzīvotāju ienākumi nav mainījušies, taču nav kur tērēt naudu.

Galvenie faktori, kas nākotnē ietekmēs pieprasījumu, pēc ekspertu domām, ir bezdarba līmeņa pieaugums un iedzīvotāju piesardzība, tāpat ir daļa cilvēku, kas gaida cenu kritumu un šobrīd neiegādājas mājokli. Būtiskas, pēc ekspertu domām, ir valsts garantiju programmas atbalsts mājokļu iegādei, kuras, pēc M. Vanaga domām, būtu jāvērš uz energoefektīvāku ēku iegādi. Līdz šim 80-90% mājokļi, kas iegādāti ar šīs programmas atbalstu, ir Padomju laikā celtajās ēkās.

Tāpat nākotnē, pēc viņa domām, varētu attīstīties un kļūt populārāka īre ar izpirkumu.