Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Kā uzskata U. Prauliņš, visticamāk, Ērmaņu muižas kungu māja primāri celta kā meditācijas vieta, kā eremītu namiņš, jo tik bagātai dzimtai kā Fītinghofi diezin vai šāda salīdzinoši neliela koka ēka patālu laukos varētu būt kalpojusi kā galvenā kāda ģimenes pārstāvja rezidence. Šo versiju apstiprinot arī fakts, ka ēkā savulaik bijusi izbūvēta kapela.

Padomju laikā muižas ēkā tika ierīkota pienotava, vēlāk tā tika sadalīta vairākos nelielos dzīvokļos, kuros izmitināja kolhoznieku ģimenes. Tomēr U. Prauliņš ir pārliecināts, ka ar visu to muižas ēkas liktenis bijis salīdzinoši labvēlīgs – tā ir izdzīvojusi daudzām muižām liktenīgajā 1905. gadā, kā arī daudzmaz veiksmīgi pārcietusi padomju periodu.

Viņš stāsta, ka bērnībā daudz dzirdējis stāstus par to, ka Prauliņi dzīvojuši Ērmaņu muižā pirms Pirmā pasaules kara un Latvijas laikā, bet nekad neesot tā īsti sanācis šurpu atbraukt. «Un tad, parādoties iespējai atgūt ģimenes īpašumu, vienā brīdī mēs sākām rūpēties par šo vietu, sākām vākt un tīrīt. Tobrīd sākās arī Lielās talkas, un arī mēs uz tā viļņa visam līdzi. Daudz palīdzēja pagasts, pašvaldība, vietējie iedzīvotāji. Mums palaimējās, jo iedzīvotāju skatījumā bija tā – Prauliņi beidzot ir atgriezušies! Cilvēki palīdzēja, nāca talkā ar padomiem un darbiem,» atminas Ērmaņu muižas saimnieks.

Ērmaņu muiža tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem 19. gadsimta koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā, tai ir arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Atbilstoši tam ēkas atjaunošanai ticis un tiek piesaistīts finansējums no tādām institūcijām kā Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Lauku atbalsta dienesta (LAD) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības LEADER programma; atbalstītāju vidū ir arī Alūksnes novada un Malienas pagasta pašvaldība, kā arī daudz privāto ziedotāju.

«Piesaistām faktiski visu finansējumu, ko varam pavilkt. Ir reizes, kad saņemam atbalstu, ir reizes, kad ne, bet tāda ir dzīve. Tā nu ir sanācis, ka muižnieka pienākumos tagad ietilpst arī projektu rakstīšana, un, lai gan Inga ir arhitekte un es esmu mūziķis, tagad mums ir arī jāraksta papīri, ko kādreiz gandrīz ienīdām – bet nu bez tiem nevienā laikā nekas nav noticis,» nosaka U. Prauliņš.

Visu rakstu lasiet laikraksta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Nekustamais īpašums!

To ir iespējams iegādāties arī elektroniski, klikšķinot šeit.