Lielais pieteikumu skaits apliecina, ka būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan arī koka būves Zviedrijā.

Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Vērtējot no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti, taču arī atsevišķas pašvaldības pratušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, komentē A.Lūse. Šādā aspektā izceļama Jūrmala, Limbaži, Jelgava un Alūksne.  Kopumā kā tendence iezīmējas fakts, ka Rīgā būvē vairāk un dārgāk, provincē ir tikai atsevišķi apjomīgi projekti, tie vairāk saistīti ar ostu darbību, lauksaimniecību un sporta attīstību, piebilst A.Lūse.

Jāatzīmē, ka kopējais apgrozījums būvniecības nozarē 2018. gadā Latvijā ir bijis aptuveni 2 miljardi eiro. 

Latvijas Būvniecības gada balvai 2018 pieteiktos objektus skatiet galerijā!

2018. gadā ir nodotas ekspluatācijā vairākas rekonstruētas inženierbūves, kas ir būtisks pienesums tautsaimniecībai. Ir rekonstruēts Ikšķiles dambis, veikti vairāki ūdensvadu rekonstrukcijas darbi ar modernām beztranšeju metodēm, satiksmes mezglu pārbūve, darbi Ventspils un Rīgas brīvostās, kas nodrošina to aktīvāku darbību. Jauno dzīvojamo ēku segmentā aktīvs ir bijis gan privātais segments, gan arī publiskais sektors, kur dominē gan elitāras dzīvojamās ēkas, gan ekonomiskās klases dzīvokļu mājas Rīgā un Valmierā.

Jaunas inženierbūves nominācijā pieteikumi iesniegti par vairākiem skatu torņiem, Mežaparka skatītāju lauka pārbūvi, no jauna izbūvētiem tiltiem, apjomīgu infrastruktūras izbūvi Krievu salā. Liela konkurence ir nominācijā Koka būve, kur sacenšas gan pasīvās privātmājas, gan sabiedriskas ēkas, gan gājēju pastaigu takas, kā arī inženiertehniski objekti – skatu torņi, no jauna izbūvētas estrādes un latviešu būvnieku rokām radītas būves Zviedrijā.

Salīdzinoši maz 2018. gadā ekspluatācijā ir nodoti ražošanas un loģistikas centri.

Ārpus nominācijām pieteikta arī Doma baznīcas Marijas kapelas jaunās vitrāžas uzstādīšana «Marijas kapelas logs» Veltījums Latvijas valsts neatkarībai. Herdera laukums 6, Rīga. Pasūtītājs Biedrība «Ascendum» , SIA Rīgas Doma pārvalde. Projekts arhitekte Zane Deruma, JR elements. Arhitekts Krišs Zilgalvis – vitrāžas idejas autors; Anda Munkevica, AM Studio – stikla māksliniece, vitrāžas izgatavotāja. Būvnieks Re&Re. Būvuzraudzība Agris Ķuze.

Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 7.martā.

Konkursa žūrijā darbojās biedrības pārstāve, publiciste Agrita Lūse, mikroklimata eksperte Ērika Lešinska, būvuzraugs Leonards Dubkēvičš, Latvijas restauratoru biedrības pārstāvis Ronalds Lūsis, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Ligita Silkāne, būvuzraugs Jānis Zolbergs, būvinženieris Igors Šenbergs, arhitekts, kultūras ministra padomnieks Jānis Dripe, arhitekts Jānis Lejnieks, koka būvju eksperts Kristaps Ceplis, inženierbūvju eksperts Kirils Loškarjovs, būvkonstrukciju projektētājs Kārlis Vilkaušs. 

Jau vēstīts, ka konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguva rekonstruētā VEF Kultūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Latvijas Būvniecības gada balvai 2018 pieteiktos objektus skatiet galerijā!