Daugavgrīvas bāka nekad nav bijusi un, visticamāk, arī nekad nebūs tūrisma objekts. Pasaulē tādas bākas, kuras nodrošina navigācijas darbības, nekur nav tūrisma objekti. Taču, ja kāds ļoti vēlas apskatīt bāku tuvāk, tāda iespēja pastāv, vēršoties Rīgas Brīvostas pārvaldē, biznesa portālam db.lv pastāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis Haralds Apogs.

«Tomēr tādas «pabraukāšanās» pa Daugavgrīvas bākas teritoriju nav plānotas,» viņš akcentē.

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgas Brīvostas pārvaldes pārziņā, un tā rūpējas par bākas funkcijām. Bākas un tās teritorijas uzturēšanas izmaksas ietilpst kopējā ostas uzturēšanas budžetā, kas kopumā ir 20 miljoni eiro. 

Rīgas Brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izlietoti 12 bākām, kuras atrodas Venstpils – Rīgas piekrastē. Visas šīs bākas ir reģistrētas pasaules kuģošanas žurnālos. 

Daugavgrīvas bākā risinājušies dažādi vēsturiski notikumi. Gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi. 

Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar precīzi 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu. 

Šobrīd bāka strādā automātiskajā režīmā - pēc apstiprināta grafika un tehniskajām prasībām. Kādreiz gan tā nav bijis. Pirms modernajām tehniskajām ierīcēm bākā bijis darbinieks, kurš uzraudzījis, lai signāli tiktu pārraidīti konkrētā laika režīmā. 

Dodoties uz Daugavgrīvas bāku, jāizbrauc cauri Bolderājas bijušajai kuģu remonta rūpnīcai. Visa šī teritorija, sākot no Bolderājas, pārbaucot pāri Buļļupei, savulaik bija pakļauta militārai kontrolei. Šobrīd teritorijā kā īrnieki darbojas dažādas privātas kompānijas. Teritorija aizņem aptuveni 60 hektārus.

«Ir jādara tik, cik ļauj finansiālās iespējas, un atbilstoši vajadzībām,» jautāts par teritorijas atjaunošanas plāniem, saka H. Apogs. 


Vēstures fakti:

1721. gadā pieminēta Krievijai pievienoto teritoriju bāku sarakstā.

1788. gadā tika uzcelts baļķu tornis, kura virsotnē uz dzelzs platformas kurināja ugunskuru.

1818. gadā 31 metru augstā koka tornī uz mūra pamatnes sāka darboties cita bāka, kuras gaismas avots bija vairākas eļļas lampas.

Krimas kara laikā 1854. gadā torņa augšējo koka daļu nojauca, bet 1857. gadā to atjaunoja.

1863. gadā tika uzstādīts saliekamas konstrukcijas čuguna tornis uz granīta pamata, augstums 31 metrs. Bākā bija 2 gaismas - balta zibšņu gaisma un zem tās - sarkana, kā arī nepārtraukta gaisma, kas redzama mazākā attālumā nekā pirmā.

1885. gadā tika pabeigts Daugavgrīvas rietumu mols, kas iestiepjas jūrā 860 metru garumā un kopā ar Austrumu molu regulē Daugavas ieteci jūrā, mazinot tās aizsērēšanu. Mola hidrotehniskās būves pamatā ir pāļu konstrukcija, kas stiprināta ar akmeņiem.

1915. gadā krievu armija bāku uzspridzināja, bet pēc tam vācu okupācijas iestādes uzbūvēja aptuveni 30 metrus augstu koka pagaidu torni, kas 1919. gada 15. oktobrī Bermonta karaspēka apšaudes laikā nodega.

1956. gadā ir būvēta tagadējā bāka. Tas ir cilindriskas formas dzelzsbetona tornis ar baltu zibšņa gaismu, kura augstums ir 35 metri virs jūras līmeņa. Bākas melni baltais horizontālo svītru krāsojums atjaunots pirms 5 gadiem.