To paredz apjomīgie iepriekšējās Saeimas pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kā arī likumā «Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās» un likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Vairāki aptaujātie atzina, ka par to, kā realitātē strādās šīs izmaiņas, varēs pārliecināties tikai 2020. gadā, kad attiecīgās normas būs «pastrādājušas» kaut vai pāris mēnešus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Interesanti, ka dažādu jomu pārstāvjiem viedoklis par šiem grozījumiem ir atšķirīgs. Piemēram, zemes īpašnieki uzskata, ka šie grozījumi bija īstā vietā un reizē, kad sakārtot jautājumu par to, ka visi apgrūtinājumi un liegumi ir atrodami vienā datubāzē. Nekustamo īpašumu attīstītāji savukārt neredz, ka šīs izmaiņas būtiski atvieglos darbību. Primus Derling veiktais grozījumu izvērtējums rāda, ka noteiktos gadījumos mazināsies slogs privātpersonām griezties vairākās iestādēs, lai reģistrētu informāciju par nekustamo īpašumu, kā arī tiks sakārtota informācijas iegūšanas vide. 

Tomēr kā problēmu Primus Derling norāda normatīvo aktu nepārskatāmību, jo grozījumi veikti piecos dažādos normatīvajos aktos. Līdz ar to gan pašām iestādēm, gan arī notāriem, juristiem un citām personām, kas iesaistītas darījumos ar īpašumiem, būs uzdevums sabiedrībai skaidrot šīs jaunās procedūras, lai tās atvieglotu privātpersonu administratīvo slogu ne tikai «uz papīra», bet arī praksē, un cilvēkiem būtu skaidrība. Tāpat būs vajadzīgs laiks, lai iedzīvinātu šīs procedūras un kliedētu privātpersonu neskaidrības par to, kurā iestādē vērsties un kādus dokumentus gatavot, lai rīkotos atbilstoši jaunajai, efektīvajai procedūrai un neradītu personām liekus izdevumus un administratīvo slogu tieši nezināšanas dēļ.

«Personām, kuras iegādājas vai atsavina īpašumu tieši tādā sastāvā, kādā īpašums jau ir, ar šiem grozījumiem būtiski nekas nemainīsies – īpašuma iegādes procedūra būs tā pati. Vienīgi – zemesgrāmata, izskatot nostiprinājuma lūgumu par īpašnieku maiņu, pārbaudīs, vai attiecīgajam īpašumam nav reģistrēti tādi apgrūtinājumi, kuri, atbilstoši grozījumiem, vairs netiks ierakstīti zemesgrāmatā, un tos no zemesgrāmatas dzēsīs,» ekspertīzes rezultātu atklāj Primus Derling partnere Kristīne Gaigule-Šāvēja. Turklāt, tikšot ieviesta lielāka skaidrība, kurā datubāzē kādus datus meklēt un pārbaudīt, un nekustamo īpašumu pircējiem ar laiku būs ērtāk pārbaudīt datus par noskatīto īpašumu pirms tā iegādes.

Visu rakstu Vienkāršošana sāksies pēc gada lasiet ceturtdienas, 8.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.