Jaunā Rīgas teātra ēkai nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. 

Viņš norādīja, ka, virzoties uz priekšu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas pārbūvē, VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi Lāčplēša ielā 25, Rīgā, turpinot būvniecību pagalma zonā. 

 Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai. Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, norādīja Griškevičs. "Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs. 

Kompānijā norādīja, ka būvuzņēmējs darbu veikšanai izvēlējies drošākos pieejamos risinājumus, ko īstenos viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller". 

 "Lai samazinātu tehnoloģisko procesu radītās vibrācijas un radītās neērtības apkārtējo ēku iedzīvotājiem, izvēlētas trīs atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas, kas nodrošinās projektēšanas uzdevumam atbilstošu, bet tajā pašā laikā apkārtējām būvēm maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādes režīmu. Jaunās teātra ēkas izbūve pilnīgi bez vibrācijām apkārtējām ēkām nav iespējama, tomēr izvēloties attiecīgās metodes, diskomforts kaimiņiem būs ievērojami mazāks. Vibrācijas tiks mērītas reālā laikā, lai konstatētu to atbilstību pieļaujamai amplitūdai un nodrošinātu kaimiņu ēku drošību," skaidroja būvuzņēmēja "SBSC" valdes loceklis Juris Pētersons. 

Pāļu iestrādei izvēlētas DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un "Jet Grouting" (cementa-ūdens maisījuma injekcijas) tehnoloģijas. Darbu procesā elektroniski tiks uzraudzīti pāļu izbūves darbu specifiskie rādītāji - dziļums, grunts apstākļi, betona padeve un citi parametri. Tehnoloģija, kura tiks pielietota visvairāk - grunts dziļā stabilizācija - būtiski atšķiras no tradicionālām pāļu urbšanas metodēm, jo, pielietojot dziļās stabilizācijas paņēmienu, uz vietas būvlaukumā esošā grunts, izmantojot īpaši konstruētus mehānismus, tiks samaisīta ar cementu un ūdeni. Attiecīgi zemes dziļumā esošā grunts netiks aizvākta un aizstāta ar betonu, bet pēc samaisīšanas ar cementa-ūdens suspensiju, kļūs par betona pildvielu, formējot stabilas pazemes kolonnas jaunās ēkas balstīšanai, klāstīja VNĪ pārstāvji. Medijiem būs iespēja 10.septembrī no plkst.11 līdz 12 detalizētāk iepazīties ar plānotajiem darbiem, kā arī redzēt izvēlētos pāļu iestrādes risinājumus darbībā. Lai piedalītos pasākumā, iepriekš jāpiesakās. Pērn VNĪ veica apkārtesošo ēku tehnisko apsekojumu, secinot, ka nav pazīmju, kas liecinātu par ēkas nesošo konstrukciju nestspējas, mehāniskās stiprības un noturības zudumiem. 

Šobrīd VNĪ saskaņā ar vienošanos koordinē atlīdzību izmaksu par iepriekšēja būvnieka drošības pārkāpumu dēļ radīto kaitējumu apkārtējai apbūvei. Ar četrām no 16 apzinātajiem ēkas Ģertrūdes ielā 30 īpašniekiem ir noslēgtas vienošanās par atlīdzību izmaksu saistībā ar iepriekšējā būvniecības periodā dzīvokļos radītajām plaisām. Sadarbību ar kaimiņu ēku īpašniekiem VNĪ turpina visā projekta gaitā, regulāri monitorējot ēku stāvokli un informējot kaimiņus par plānotajiem darbiem un izvēlētajiem risinājumiem, informēja VNĪ pārstāvji. 

Jau ziņots, ka Jaunā Rīgas teātra pārbūves darbu atsākšanai VNĪ noslēdzis jaunu līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju - pilnsabiedrību "SBSC" par līguma summu 29,9 miljoni eiro. Tajā iekļauti ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšanas risinājumi papildu drošības pasākumu veikšanai, BIM tehnoloģiju izmantošana, autoruzraudzība un ēkas apsaimniekošana piecus gadus par kopējo summu 22 miljoni eiro, kā arī teātra tehnoloģiskais aprīkojums un iebūvētās mēbeles par kopējo summu 7,9 miljoni eiro. Plānots, ka teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022.gada rudenim. Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot, palielinot no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram. Ēkā paredzētas trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī darbnīcas pagraba stāvā. VNĪ dibināta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.