2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas. 

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%. 

Tikmēr Lietuvā un Igaunijā šogad vērojams nekustamā īpašuma cenu kāpums. Lietuvā mājokļu cenas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 3,42%. Cenu pieaugums, lai gan neliels – 0,64% apmērā, Lietuvā reģistrēts arī trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni.

Savukārt Igaunijas nekustamā īpašuma tirgus šajā gadā bijis viens no visstraujāk augošajiem Eiropā pat Covid-19 izplatības un ierobežojumu laikā. Saskaņā ar Global Property Guide indeksa datiem, nekustamā īpašuma tirgus 2020. gada trešajā ceturksnī Igaunijā pieauga par 4,71% (izmantojot inflācijas koriģētus datus). Bet trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, saskaņā ar GPD indeksu, tās samazinājās par 3,08%. Tai pat laikā Igaunijas Zemes pārvaldes dati liecina, ka viena kvadrātmetra vidējā cena dzīvoklī valsts galvaspilsētā Tallinā oktobrī bija 2150 eiro. Tas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš un par 1% mazāk nekā septembrī. 

Īpaši augusi nekustamā īpašuma cena par kvadrātmetru jaunceltnēs – gada laikā vidējā cena pieaugusi no 2585 līdz 2797 eiro par kvadrātmetru. Kritusies nav arī pircēju aktivitāte – šī gada oktobrī Igaunijas nekustamā īpašuma tirgū veikti vairāk nekā pieci tūkstoši pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 11% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn.

“Koronavīrusu pandēmijas dēļ daži būvniecības uzņēmumi Baltijā un Ukrainā ir apturējuši darbu vai atlikuši jaunu ēku nodošanas datumus. Tomēr, kā redzam no statistikas, nekustamā īpašuma tirgus pamazām atgriežas iepriekšējā režīmā, - cilvēki aktīvi mājokļus gan pērk, gan pārdod. Piemēram, Ukrainā, kur darbojas mūsu nekustamā īpašuma platforma DOM.RIA.com, pārdodamo dzīvokļu skaits pieaudzis par teju 56% - no 192 tūkstošiem piedāvājumu šī gada martā līdz 299 tūkstošiem šobrīd. Jaunajos projektos vislielākais cenu pieaugums bija vienistabas (9,3%) un trīsistabu dzīvokļiem (8,1%). Tikmēr sekundārajā tirgū cenu kāpums bija vērojams galvenokārt vienistabas un divistabu dzīvokļiem,” stāsta “RIA.com Marketplaces” pārstāvis Atrjoms Umanets. 

Šī gada trešajā ceturksnī lielākais mājokļu cenu kāpums reģistrēts Turcijā (13,89%), bet starp Eiropas valstīm visvairāk cenas pieaugušas Vācijā (12,44%) un Slovākijā (10,1%). Savukārt vislielākais nekustamā īpašuma cenu samazinājums, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, izmantojot inflācijas koriģētus datus, fiksēts Melnkalnē (21,99%) un Latvijā (1,34%).

Salīdzinājumam, Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, saskaņā ar GPG datiem, nekustamā īpašuma cena 2020. gada trešajā ceturksnī palielinājās par 1,89% un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni vērojams pieaugums par 0,56%.

Analizējot tendences valstī kopumā, mājokļu cenas Ukrainā šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu 2019.gadā, ievērojami augušas – primārajā tirgū (mājokļu iegāde no attīstītājiem jaunajos projektos) 7,7% un sekundārajā tirgū (iegādājoties mājokli no tā iepriekšējiem īpašniekiem) – pat par 10,6%.