Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva
2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā
kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt
atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija
šādu divdaļīgo kopņu mezglu.
Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par
Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī
analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka
arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas
laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka
brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.
Gulbis skaidroja, ka veicot ekspertīzi viņš veicis arī daudzus
aprēķinus, kas gala atzinumā netika iekļauti, norādot, ka šāda prakse ir
izplatīta, tostarp, arī lietā piesaistītie eksperti vairākos savos
atzinumos nav iekļāvuši visus savus aprēķinus. Viņš uzsvēra, ka nevienā
ekspertīzē nav atklāts, ka viņš būtu pieļāvis kaut vienu kļūdu savos
aprēķinos.
Būveksperts atkārtoti uzsvēra, ka, veicot ekspertīzi, viņam nebija
iespējas ietekmēt apstākļus, kas noveda pie traģēdijas. Viņš skaidroja,
ka vienīgais, ko būveksperts var izdarīt pirms būvprojekta iesniegšanas
Būvvaldē ir pārbaudīt vai būvprojekts ir iespējams ģeometriski un pēc
slodzēm. Gulbis norādīja, ka nav iespējams paredzēt kā šis būvprojekts
tiks pēc tam realizēts. «Es tikai rekomendēju būvprojektu, par kuru
sniedzu atzinumu, nevis apgalvoju, ka viss, kas tajā tiks izdarīts pēc
tam būs pareizi,» tiesai norādīja Gulbis.
Gulbis uzsvēra, ka 2009.gada rudenī viņš nevarēja paredzēt kāda būs
jumta faktiskā masa uz kolonām un kopnēm, tostarp, vai uz jumta notiks
vai nenotiks apzaļošanas darbi. Tāpat būveksperts norādīja, ka viņam
nebija iespējams kontrolēt to, vai kopne paliks nedalīta kā viņam
uzrādītajā projekta variantā.
Komentējot traģēdiju izraisījušo savienojuma mezglu, Gulbis norādīja,
ka tas tika projektēts SIA «Vikom Industry» tajā daļā, kur vēl nebija
uzdots projektēt 2009.gada novembrī, kad viņš veica ekspertīzi.
Būveksperts vērsa tiesas uzmanību uz faktu, ka kopnes risinājums
būvēšanas laikā tika mainīts piecas reizes un pēdējā versija tika
izgatavota 2010.gada 28.-30.decembrī. Gulbis arī sacīja, ka, veicot
būvekspertīzi, viņš neuzņēmās nekādus tiesiskus pienākumus uzraudzīt
visu būvprojektu, vai periodiski interesēties par tā gaitu.
Savu iesaistīšanos projektā Gulbis skaidroja, ar to, ka 2009.gadā pie
viņa vērsās apsūdzētais Ivars Sergets, lūdzot veikt būvekspertīzi
topošajam projektam Priedaines ielā 20. Būveksperts tiesai norādīja, ka
atzinumu sagatavoja pats Sergets, bet Gulbis to parakstīja tikai pēc
tam, kad rūpīgi bija pārbaudījis visus viņam pieejamos faktus. Gulbis
tiesai arī norādīja, ka šāda prakse, kad atzinumu sagatavo pasūtītājs ir
ierasta norma būvniecības jomā.
Viņš arī uzsvēra, ka faktiski ēka, par kuru viņš sniedza ekspertīzes
atzinumu, netika uzbūvēta, jo pēc tam projektā tika veiktas radikālas
izmaiņas, piemēram, vienotās kopnes vietā tika izmantota dalītā kopne.
Apsūdzētais tiesai savas liecības iesniedza rakstveidā, tās arī
nolasot. Viņš, tāpat kā apsūdzētais Ivars Sergets, izvēlējās izmantot
savas tiesības neatbildēt uz jautājumiem, tiesai skaidrojot, ka jau
pirmstiesas procesā ir sniedzis plašas liecības un nevēlās kavēt tiesas
laiku atbildot uz jau atbildētiem jautājumiem.
Prokuratūra tiesai lūdza pasludināt sēdē pārtraukumu līdz 23.oktobrim
plkst.10, lai varētu iepazīties ar Gulbja sniegtajām liecībām un
salīdzināt tās ar viņa sacīto pirmstiesas procesā. Tiesa šo lūgumu
apmierināja.
Iepriekšējā tiesas sēdē 16.oktobrī liecības sniedza sagruvušā
lielveikala būvinženieris Sergets, kurš pauda, ka «Maxima» jumta
sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais
ugunsgrēks un citi iemesli.
«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja
ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne
varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla,
līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās
2011.gadā.
Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas
savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis,
ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.
To, ka Sergets it kā esot piedalījies detalizācijas projekta
izstrādē, viņš uzzinājis tikai pēc traģēdijas, kad tika izsaukts uz
pratināšanu policijā. Pratināšanā viņam uzrādīta kopņu ražotāja «Vikom
Industry» sagatavota detalizācijas projekta rasējuma kopija ar «it kā
maniem parakstiem».
Saskaņā ar autoruzraudzības līgumu Sergets autoruzraudzību veicis tikai par «HND grupa» izstrādāto projekta daļu.
Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības liecina, ka kopnes
ir atsevišķs būvizstrādājums un tās tiek izstrādātas ārpus būvlaukuma.
Sergeta uzdevumā neietilpa detalizācijas izstrāde, tāpēc kopņu
savienojuma mezglus viņš neesot izstrādājis. Sergeta uzdevums bija
pārliecināties par tā pareizu novietojumu paredzētā vietā.
Sergets bija pirmais apsūdzētais, kurš uzaicināts sniegt liecības
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Jau pēc liecību nolasīšanas viņš
paziņoja, ka nevēlas atbildēt uz procesa dalībnieku jautājumiem.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada
21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam
«Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus
ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi
aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra
deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu
pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz
neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā
rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi
piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta
būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš,
lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma
«Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam
apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs
Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās
nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un
būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas
apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas
izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā,
kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima»
darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no
deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos
neatzina.