Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Revidentu ieskatā LU īstenotais dzīvojamo telpu izīrēšanas process nav bijis pietiekami atklāts un caurskatāms. Nav skaidrs, pēc kādiem principiem dzīvojamās telpas piedāvātas izīrēšanai un vai visiem potenciālajiem īrniekiem, piemēram, arī augstskolas studentiem, ir bijusi iespēja iepazīties ar esošo īres piedāvājumu.

LU nav vienotas pieejas īres un nomas maksas noteikšanā. Vismaz  17 % no pārbaudītajiem īres līgumiem noteikta nepamatoti zema īres maksa un LU īrnieka vietā divu gadu laikā bijis  jāsedz apsaimniekošanas maksu gandrīz 7,5 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat arī piektajā daļā no izvērtētajiem nomas līgumiem kļūdaini noteikta nomas maksa, un arī šajos gadījumos LU par īpašuma uzturēšanu nomnieka vietā divos gados samaksājusi gandrīz 16,5 tūkstošus eiro. LU nav izmantojusi arī visas iespējas vienpusēji vai, vienojoties ar īrniekiem un nomniekiem, pārskatīt īres un nomas maksas, kā to paredz gan noslēgtie līgumi, gan normatīvais regulējums.
Tāpat revidenti neguva pārliecību par īres maksas samazinājuma pamatotību gandrīz 100 tūkstošu eiro apmērā par īrnieka veiktajiem ieguldījumiem,  jo tie nebija pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

LU rīcībā ir 62 nekustamie īpašumi ar vairāk nekā 100 ēkām. Augstskolas attīstības stratēģija paredz atbrīvoties no neperspektīvajiem vai zaudējumus nesošajiem, lai iegūtu finansējumu Akadēmiskā centra attīstībai, taču divu gadu laikā izdevies atsavināt tikai trīs īpašumus. Savukārt 14 nekustamajos īpašumos – ienākumu centros, piemēram, viesu namos, īres un nomas telpās, no kuriem var gūt regulārus papildu ienākumus, netiek izmantotas visas iespējas palielināt ieņēmumus. Piemēram, 2016. gadā ieņēmumi tik tikko nosedza izdevumus, bet 2017.gadā ieņēmumi gan palielinājušies, bet visas iespējas joprojām nav izmantotas. Nenosakot ienākumu centriem skaidrus mērķus un sasniedzamos rezultātus, neieinteresējot savas darbības rezultātā, LU nemotivē tos strādāt efektīvāk un rezultātā negūst visus iespējamos ienākumus.

Lielu infrastruktūras attīstības projektu ieviešana ir nozīmīgs pārmaiņu process augstskolā. Pārdomāti attīstot mūsdienīgu studiju un zinātniskās darbības vidi, ne mazāk svarīgi ir lietderīgi izmantot arī rīcībā esošās ēkas un materiālās vērtības, gūt pēc iespējas lielākus ienākumus no šim mērķim paredzētajiem īpašumiem, norāda revidenti.

LU jau revīzijas laikā novērsusi vairākus revidentu konstatētos trūkumus un turpina nekustamo īpašumu saimniecību sakārtot, lai tās izmantošanā tiktu ievērotas pašas augstskolas intereses, norāda VK.

LU ļoti novērtē VK revīzijas laikā sniegtos ieteikumus un norādes par esošo procedūru uzlabojumiem un ieteikumus par jaunu procedūru izstrādi nolūkā padarīt rīcību ar LU mantu caurskatāmāku un efektīvāku. LU uzskata, ka neatkarīgs un kompetents viedoklis palīdzēs LU tās stratēģisko mērķu sasniegšanā.

«Turpinot pilnveidot nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas procesu, LU plāno celt ienākumus no tās rīcībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, lai gūtu visus iespējamos ieņēmumus no nekustamo īpašumu apsaimniekošanas. Tāpat tiks sekmēta vienota, efektīva un pārskatāma LU nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sistēmas darbība, kā arī nodrošināta līgumsaistību izpildes uzraudzība un kontrole un uzlabots parādu atgūšanas process,» uzsver LU Infrastruktūras departamenta direktora p.i. Marģers Počs.

LU nekustamā īpašuma kapitāls ir veidojies daudzu gadu garumā, dažādu apstākļu rezultātā, uz dažādiem tiesiskiem pamatiem un apsvērumiem. «Īpašumi ir nonākuši LU īpašumā kā denacionalizēti īpašumi, ar testamentāro gribu vai tos LU ir piešķīrusi valsts, augstskolu likumā deleģēto funkciju veikšanai. Līdz ar to īpašumi LU rīcībā ir nonākuši jau apgrūtināti ar dažādām saistībām, līgumiem vai uzlikumiem, tāpēc to sakārtošanai ir nepieciešams laiks,» turpina M. Počs.

LU jau to dara – ir izstrādāts un 2016. gadā Senātā apstiprināts  Infrastruktūras attīstības perspektīvais plāns, kas paredz sistēmisku un LU stratēģiskajām interesēm atbilstošu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Tomēr sakārtošanas process nav ātrs, jo īpašumi ir daudz un dažādi. 

Kopš 08.06.2010 Ministru Kabineta noteikumu Nr. 515 Noteikumi par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem stāšanos spēkā, visos līgumos tiek ietverta īres un nomas maksas pārskatīšanas kārtība. Šī kārtība gan nav ietverta tajos līgumos, kas noslēgti pirms attiecīgā tiesību norma stājusies spēkā, jo vēl joprojām ir spēkā 16.02.1993 pieņemtais Likums Par dzīvojamo telpu īri, kas būtiski ierobežo LU rīcību ar padomju periodā noslēgtiem īres līgumiem un LU nav iespējams vienpusēji mainīt īres noteikumus. 

LU cilvēkresursu un finansiālo iespēju robežās šos jautājumus risina, taču jāņem vērā, ka arī tiesvedību izskatīšanas ilgums Latvijā neļauj gūt ātru risinājumu, it sevišķi attiecībā uz privātpersonām. 

Revīzijas ziņojumā LATIO tirgus apskatā norādītā īres maksā 4,0 EUR par kvadrātmetru tiek maksāta par kvalitatīvi izremontētiem un pilnībā nokomplektētiem dzīvokļiem populārās apkaimēs ar platību līdz 70 m2. Diemžēl šādu īres maksu nav iespējams iegūt mazāk populārās apkaimēs vai par kopmītņu tipa istabām, un šādi statistiski noteikta vidējā īres un nomas maksu apmēra attiecināšana kā objektīvs kritērijs nav korekts. 

LU vēlas uzsvērt, ka LU īpašumā vai valdījumā atrodas 62 nekustamā īpašuma objekti ar vairāk nekā 105 ēkām un kopējo platību virs 275’000 kvadrātmetriem, tāpēc  izmaiņas tik lielā nekustamā īpašuma portfelī un nekustamā īpašuma nozarē nav sasniedzamas īstermiņā un īpašumu modernizēšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi. LU sistēmiski plāno un saskaņo savas plānotās darbības ar nekustamo īpašumu un infrastruktūras attīstību. 

Pēdējo trīs gadu laikā LU ir veikusi nozīmīgas reformas, reorganizējot LU administratīvo aparātu, likvidējot vairākas struktūrvienības, kā arī apvienojot un integrējot atsevišķas struktūrvienības LU pamatstruktūrā, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu un pārskatāmāku pārvaldības sistēmu. Kopš reformas pieņemšanas ir ievērojami kāpuši ienākumi no nekustamo īpašumu izīrēšanas un iznomāšanas.

LU infrastruktūras perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam tika apstiprināta vienota LU Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā. Arī atbilstoši izstrādātajai LU Zinātniskās darbības attīstības stratēģijai 2015. – 2020. gadam, LU ir ieplānojusi veikt apjomīgu infrastruktūras modernizāciju, kas tiek veikta mūsdienīga vienota studiju un zinātniskā darba centra izveidē LU Akadēmiskā centra ietvaros.

Līdz ar to, LU plānveidīgi attīsta nekustamos īpašumus, lai sekmētu fakultāšu un citu struktūrvienību infrastruktūras efektīvu un saimniecisku izmantošanu, spējot pilnībā segt tās uzturēšanas izdevumus, nodrošinot, ka no ienākumu centru pārvaldīšanas gūtajiem ienākumiem tiek atbalstīta pamatdarbība un LU attīstība. 

Reaģējot uz revīzijas ziņojumu, LU apņemas turpināt uzlabot savu darbību ar nekustamajiem īpašumiem atbilstoši LU Senāta izvirzītajiem mērķiem nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku īpašumu pārvaldīšanu. LU apņemas aktualizēt nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politiku, pilnveidot pārvaldīšanas metodiku un uzraudzības sistēmu. 

pievienots LU komentārs