"Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek plānotas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, norāda uzņēmēji.

"Mums nepastāv viedokļu atšķirības jautājumā par nepieciešamību reformēt nekustamā nodokļa politiku – pirms jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā. Esmu guvis atbalstu savai iniciatīvai, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut nodokļa kāpumu recesijas laikā. Savu pilnvaru ietvaros aizsargāšu uzņēmējdarbības vidi no straujiem un negaidītiem nodokļu lēcieniem. Mana pārliecība – piedāvājums apstiprināt plānotās kadastrālās vērtības, nemainot NĪN sistēmu, līdzinās stāstam par Trojas zirgu. Apliecinu, ka šādā veidā jaunās kadastrālās vērtības netiks piemērotas, kamēr nenotiks NĪN pārbūve," saka Tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Jānis Bordāns sarunā izskaidroja, ka starp plānotajām kadastrālajām vērtībām un NĪN nevar likt vienādības zīmi, jo nedrīkst pieļaut nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma lēcienu.

"Neatkarīgi no saņemtajiem priekšlikumiem pilnveidot atsevišķas nianses kadastrālo vērtību aprēķināšanas kārtībā, NĪN reforma ir neatliekams jautājums. Kā ministrs nepieļaušu jauno kadastrālo vērtību piemērošanu pirms NĪN reformas." norādīja J.Bordāns.

"Jauno kadastrālo vērtību spēkā stāšanās ir pieļaujama tikai pēc tam, kad ir izstrādāts detalizēts, pārdomāts un uz konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi balstīts nekustāmā īpašuma nodokļu izmaiņu piedāvājums. Nekustamā īpašuma nodoklis un ar nekustamo īpašumu saistītās nodevas uzņēmējiem ir tiešas, konkurētspēju un investīcijas ietekmējošas izmaksas, un tās ir tikpat būtiskas kā pārējās nodokļu izmaksas. Nekustamā īpašuma nodokļa un saistīto nodevu izmaiņas nedrīkst vērtēt un ieviest atrauti no pārējās nodokļu sistēmas izmaiņām - tās, iesaistot uzņēmēju organizācijas, jāievieš kā vienots, uz ilgtspēju un konkurētspēju vērsts kopums," viedokli pauž LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

"Jūrmalā jau šobrīd ir salīdzinoši augstas kadastrālās vērtības, un tām atbilstoši, lieli nekustamā īpašuma nodokļi. Uzskatām, ka kadastrālo vērtību izmaiņas nevar tikt plānotas ātrāk par 2026. gadu. Turklāt, plānotie kadastrālo vērtību lielumi daudzos gadījumos pārsniedz šobrīd esošās nekustamo īpašumu tirgus vērtības. Tāpēc šāds nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums būtu pilnīgi nesamērīgs slogs vairākumam uzņēmumu. Vēl jāatzīmē, ka šādas nodokļu politikas realizēšanas gadījumā, vissmagāk cietīs mazie un vidējie Jūrmalas uzņēmumi, kas pamatā ir vietējā kapitāla pārstāvēti," uzskata Jūrmalas Uzņēmēju biedrības pārstāvis Valdis Garoza.