Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

Raidījums: Dienas Bizness sarunas

Vairāku gadu garumā veiktie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētījumi par zemes izmantošanu rāda neiepriecinošu ainu. Viena cilvēka mūža laikā Latvijā ir notikušas fundamentālas pārmaiņas, jo lauksaimniecības zemes platības ir sarukušas, bet pieaugušas meža zemes platības. «Meža zemes pieaugušas par 1,6 milj. ha, bet lauksaimniecības zemes samazinājušās par 1,3 milj. ha,» datus rāda LLU rektore Irina Pilvere. Viņa arī vērš uzmanību, ka dažādās valsts datubāzēs ir atšķirīgi dati par to, cik un kāda zeme ir Latvijā. Piemēram, pēc Valsts zemes dienesta datiem lauksaimniecības zeme ir 2,3 milj. ha, mežu zeme – vairāk nekā 3 milj. ha, savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme ir 1,93 milj. ha, bet Lauku atbalsta dienestā dažādiem atbalsta pasākumiem un maksājumiem uzdotās zemes daudzums ir tikai 1,68 milj. ha. Tāpēc arī jautājums, kāpēc ir šāda milzīga starpība starp šiem datiem dažādu valsts institūciju datubāzēs. Viņa atgādina, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ir notikuši vairāki procesi, kas ietekmēja zemes efektīvu izmantošanu. Proti, tika īstenota zemes atdošana tās bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, tāpēc daudz zemes palika nekopta un tas, kas tajā auga, arī palika. Laika gaitā zemes struktūra mainījās, bet ne visa tā zeme, kura tiek izmantota ražošanai, tiek izmantota maksimāli efektīvi.

«No vienas puses, citās ES dalībvalstīs šis ierobežotais resurss, kāds ir zeme, maksā ļoti dārgi, tiek izmantots daudz efektīvāk, nekā to spējam Latvijā,» stāsta I. Pilvere. Viņasprāt, jautājums par zemes efektīvāku izmantošanu ir jautājums zemes īpašniekiem, jo tas ir atkarīgs no viņu pieņemtiem un nepieņemtiem lēmumiem.

Visu rakstu Zeme ekonomikai var dot vairāk lasiet 12. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.