Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Būvnieki uzskata, ka KM rīcība ir novedusi pie tā, ka LNB celtniecības procesā iesaistītie uzņēmumi, kuri likumpaklausīgi maksāja darbaspēka nodokļus un paļāvās uz valsts godaprātu, kreditēja LNB celtniecību, proti, no saviem līdzekļiem maksāja darbiniekiem algas ar visiem nodokļiem, kuras nenosedza valsts samaksa. Rezultātā daudzi celtniecības uzņēmumi ir kļuvuši maksātnespējīgi, bet to darbinieki — atraduši pielietojumu savām prasmēm un spējām citās valstīs.

«Mēs vēlamies tikai godīgu un taisnīgu valsts rīcību, valsts saistību izpildi un paveiktā novērtējumu gan attiecībā uz būvniecības darbos iesaistītajiem darbiniekiem, gan darba rezultātu — vienu no izcilākajām būvēm Latvijā, kas pilda savas funkcijas» norāda M. Saukāns.

«Tā vietā, lai atsauktos aicinājumiem strīdu risināt ārpustiesas, tas ir, sarunu, ceļā, KM ir izvēlējusies situāciju novest tik tālu, ka mums neatlika cita iespēja, kā savu likumīgo tiesību aizsardzībai vērsties tiesā», papildina M. Saukāns.

Kultūras ministrija šādu prasību tiesā pilnībā noraida, norādot, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. 

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016. gada 31. decembrim pārskaitot būvniekam pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā un slēdzot Valsts kasē esošo LNB būvniecības projekta norēķinu kontu. Kopumā par LNB ēkas būvniecību valsts 8 gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro, t.i. ikkatrs Latvijas iedzīvotājs vairāk kā 100 eiro,» akcentē Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

KM un LNB ēkas būvuzraugs, starptautiska mēroga inženieris - uzņēmums Hill International - būvnieku prasību uzskata par papildu finansējuma pieprasījumu, kas nav nedz pamatots, nedz apmierināms. Visus maksājumus, kurus par LNB ēkas būvniecību veikusi valsts, apstiprinājis arī Hill International, teikts ministrijas paziņojumā.

Valsts KM personā līgumu ar būvnieku noslēdza 2008. gada 15. maijā. Līgumā tika atrunāta arī līguma summa, kuru KM, pretēji būvnieka vairākkārtējiem ierosinājumiem, nav piekritusi grozīt. Būvnieks līguma darbības vidus posmā vairākkārt centās panākt vienošanos par izmaiņām Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo būvniecības izmaksu indeksu piemērošanā, tādējādi cenšoties palielināt līguma summu.

Būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības, rosinot pārskatīt līguma nosacījumus ar atpakaļejošu spēku. Maksimālā LNB ēkas būvniecības summa tika fiksēta būvnieku iesniegtajā piedāvājumā iepirkumu procesā, turklāt tā tika aprēķināta 2008. gadā, kad cenas būvniecībā sasniedza visaugstākās atzīmes Latvijas vēsturē.

Jau ziņots, ka sākotnēji - 2016. gada augustā - būvnieks no valsts papildus prasīja divas reizes lielāku summu – 22 478 368 eiro, KM un arī LNB būvuzraugam Hill International neiesniedzot par tā pamatojumu nekādu dokumentāciju.

papildināta ar būvnieku viedokli 3.-6.rindkopā