Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, trešdien, 25. martā, aizvadīta Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksme finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Tajā izstrādāti priekšlikumi nākamā līmeņa atbalsta pasākumiem COVID-19 ietekmes mazināšanai, tai skaitā iespēja pieteikties īpašajiem krīzes skarto nozaru pasākumiem arī tiem uzņēmumiem, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem neatkarīgi no pārstāvētās nozares. Par tiem plānots lemt valdības sēdē ceturtdien, 26. martā.

"Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) esam panākuši vienošanos par universālu kritēriju, pie kura pārējās nozares var pretendēt uz atbalsta pasākumiem krīzes seku mazināšanai. Tas ir apgrozījuma kritums par 30%. Grupas dalībnieki arī vienojušies, ka būs īpaši atbalstāmi uzņēmumi, kam valsts atbalsta pasākumi būs pieejami, ja apgrozījums COVID-19 seku dēļ krities par 20%. Tie ir eksportējoši uzņēmumi, uzņēmumi ar augstu produktivitāti un augstu atalgojumu darbiniekiem un uzņēmumi, kuri veikuši nozīmīgus ilgtermiņa ieguldījumus pamatlīdzekļos. Būs jāatbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem," informē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien lēma dīkstāves pabalstus sākotnēji izmaksāt aptuveni 73 000 darba ņēmējiem, kuri strādāja Covid-19 vistiešākā skartajās nozarēs, proti transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs.

Ministru kabinets otrdien lēma dīkstāves pabalstus sākotnēji izmaksāt aptuveni 73 000 darba ņēmējiem, kuri strādāja Covid-19 vistiešākā skartajās nozarēs, proti transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs. Šajās nozarēs strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.

Šī lēmuma fiskālā ietekme uz valsts budžetu mēnesī aplēsta 50,89 miljonu eiro apmērā, tātad pieņemot, ka dīkstāves pabalsti tiks izmaksāti līdz šā gada 14.maijam, kopējie budžeta izdevumi šo pabalstu nodrošināšanai būs 101,79 miljoni eiro.

Tiesa, šī summa pieaugs, ja Ministru kabinets ceturtdien lems paplašināt to nozaru loku, kuru darbiniekiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skarto nozaru darba devējam VID līdz šā gada 25.aprīlim būs jāiesniedz dīkstāves pabalsta iesniegums par periodu no 14.marta līdz 31.martam, un turpmāk - līdz nākamā mēneša 25.datumam.