Pēdējos desmit gados Baltijas valstu un Somijas patēriņš samazinājies par aptuveni četriem miljardiem kubikmetru, radot lielus izaicinājumus dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem.

To DB norāda Eesti Gaas valdes loceklis Rauls Kotovs, uzsverot, ka infrastruktūras uzņēmumiem joprojām jāspēj sabalansēt pieaugošās uzturēšanas izmaksas, tajā pašā laikā nodrošinot arī nepieciešamās investīcijas un nepalielinot pakalpojumu cenu. Eesti Gaas ir viens no lielākajiem un senākajiem enerģētikas uzņēmumiem Igaunijā, kurš Baltijas gāzes tirgū darbojas jau kopš 1865. gada. Šā gada janvārī Latvijā darbību sāka Eesti Gaas meitas uzņēmums EG Energija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Laika gaitā dabasgāzes tirgus Baltijā ir krietni mainījies, atzīst R. Kotovs. «2008. gadā būtībā eksistēja tikai trīs dabasgāzes uzņēmumi, taču šobrīd Baltijas tirgū darbojas aptuveni simts dažādu ar gāzes industriju saistītu uzņēmumu, tostarp tirgotāji, importētāji, sistēmas pakalpojumu operatori, biogāzes ražotāji un citi. Tāpat jāpiebilst, ka pēdējos desmit gados būtiski samazinājies arī dabasgāzes patēriņa apjoms, tāpēc darbošanās šajā sfērā kļūst arvien izaicinošāka,» norāda Eesti Gaas valdes loceklis, piebilstot, ka šobrīd dabasgāzes tirgū konkurence ir ļoti aktīva, tāpēc visu laiku jādomā, kā uzlabot savus sniegtos pakalpojumus, lai klients joprojām izvēlētos Eesti Gaas kā savu primāro enerģijas piegādātāju. R. Kotovs uzskata, ka līdz ar Polijas–Lietuvas starpsavienojuma izbūvi būtiskas izmaiņas tirgu sagaida arī turpmāk. «Jaunais savienojums visiem dabasgāzes nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem dos reālu pieeju pārējās Eiropas gāzes tirgiem. Daļēji jau šobrīd to nodrošina arī Lietuvā esošais Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis, kas kalpo kā alternatīvs dabasgāzes piegādes avots, taču pagaidām piegāde un tirdzniecība pa caurļvadiem ir krietni elastīgāka,» domā R. Kotovs.

Jaunie tirgus izaicinājumi būtiski ietekmējuši arī uzņēmuma finansiālos rādītājus – pērn Eesti Gaas apgrozījums, salīdzinot ar 2013. gadu, sarucis par teju 100 miljoniem, sasniedzot 123 miljonus eiro, bet peļņa noslīdējusi no 14,5 miljoniem eiro līdz četriem miljoniem eiro. Eesti Gaas skaidro, ka izmaiņas finanšu rādītājos pamatā ir saistītas ar strukturālām izmaiņām uzņēmumā, jo, liberalizējot Igaunijas dabasgāzes tirgu, tika nodalīts un pārdots dabasgāzes pārvades sistēmas operators. Otrs faktors, kas ietekmējis uzņēmuma finanšu rādītājus, ir dabasgāzes patēriņa samazinājums Igaunijā, jo vēl 2013. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Eesti Gaas pārdeva par trešdaļu vairāk dabasgāzes. Lai palielinātu dabasgāzes pārdošanas apjomus, Eesti Gaas ir aktīvi izvērsis darbību arī ārpus Igaunijas, sākot dabasgāzes tirdzniecību Latvijā un Lietuvā, kā arī meklē jaunus biznesa virzienus.

Visu rakstu Jāpielāgojas patēriņa izmaiņām lasiet trešdienas, 12.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.