Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu
Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.
Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?
L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.
L. Keršule: Par vides aizsardzību un vides risku novērtēšanu esam domājuši visu mūsu uzņēmuma 26 pastāvēšanas gadu gaitā. Pieņemtais Energoefektivitātes likums paredz obligāto energoauditu lielajos uzņēmumos, taču mums jau kopš 2016. gada darbojas pasākumu komplekss, kas tika ieviests ar mērķi samazināt uzņēmuma energopatēriņu un īstenot dažādus videi draudzīgus projektus.
E. Kudurs: Redzam, ka uzņēmēju interese par energoefektivitāti aug, arī interese par Altum atbalstu uzņēmumu energoefektivitātei ir pieaugoša. Tomēr, raugoties uz kompānijām kopumā, mūsuprāt, vismaz 95% uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas jautājums ir aktuāls. Latvijā ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kas ir izveidoti pēdējos gados jau ar ļoti pārdomātu un enerģijas izmantošanas ziņā ilgtspējīgu plānu, pārējiem šajā jomā ir liels potenciāls uzlabojumiem.
R. Samtiņš: Mēs palīdzam saviem klientiem saprast, kā viņu uzņēmumā atjaunīgos energoresursus un energoefektivitātes pasākumus optimāli izmantot. Mūsu pieredze liecina, ka uzņēmumu interese par šo jomu būtiski pieaug. Obligātām likumu prasībām te ir nozīme, bet ne tikai, jo uzņēmumi sākotnēji tiecās šīm prasībām pieiet formāli, nesaskatot reālo energoefektivitātes potenciālu un pienesumu, bet tagad arvien vairāk par to izjūt padziļinātu interesi. Mēs iesakām sākt pamazām, kaut vai ar nelielām lietām, kā mērījumu veikšanu, konstatējot, kur kompānijā ir vislielākais energopatēriņš un kā tas mainās. Uz šo mērījumu bāzes tad arī jau var runāt par iespējamiem risinājumiem. Izvēloties ESKO (energoservisa kompānijas) pakalpojumu, viens no plusiem ir tas, ka klientam nav pašam jāuzņemas risks par ieviesto risinājumu. Līdz ar to uzņēmums var nodarboties ar savu pamatdarbību, bet energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzticēt profesionāļiem.
Vai savos uzņēmumos, veicot energoefektivitātes pasākumus, paļāvāties uz saviem iekšējiem resursiem vai ņēmāt ekspertīzi no malas?
L. Zeltiņa: Mēs paļāvāmies uz iekšējiem resursiem tā iemesla pēc, ka mūsu pamatbizness ir cieši saistīts ar energoefektivitāti – ražojam energoefektīvu LED apgaismojumu. Līdz ar to mēs arī paši ikdienā veicam aprēķinus saviem klientiem, lai varētu noteikt, cik ātri viņiem mūsu apgaismojums atmaksāsies, un piedāvātu piemērotāko risinājumu. Arī mūsu pašu ražotne ir pilnībā pārgājusi uz LED apgaismojumu, un iekārtas ir jaunas – vecākā ir iegādāta 2014. gadā. 2015., 2016. gadā izveidojām savu metālapstrādes cehu un ieviesām krāsošanas iekārtas. Līdz ar to kā ražotājam mūsu kopējais elektrības patēriņš ir zems. Taču kā uzņēmums skatāmies arī ESKO darbības virzienā un vēlamies šo pakalpojumu piedāvāt saviem klientiem, fokusējoties tieši uz apgaismojuma risinājumiem gan ofisos, gan ražotnēs, gan uz ielas.
L. Keršule: Mēs arī pamatā paļāvāmies
uz saviem spēkiem, tomēr piesaistījām
arī profesionāļu palīdzību, izvēloties
energoauditu kompāniju TUV Nord.
Tādējādi sekmīgi veicām visus izpētes
darbus un identificējām iespējamos energoefektivitātes
pasākumus. Vienlaikus
gribējām pārbaudīt arī savu vides pārvaldības
sistēmu. Kopā ar šo kompāniju
mums izkristalizējās četri darbības virzieni,
taču jāsaka, ka pirmais mūsu panākums
energoefektivitātes jomā sākās
tieši ar LED lampu ieviešanu visā mūsu
biroju ēkā Rīgā, Ropažu ielā. Ar rezultātu
esam ļoti apmierināti un izmantojām
iespēju piesaistīt šim pasākumam arī ES
finansējumu, apzināti izvēloties šim solim
tieši vietējā ražotāja Vizulo produktus.
Tāda ir mūsu politika – ja var izvēlēties,
priekšroku vienmēr dodam vietējam
ražotājam.
Kāda ir Altum pieredze, veicot energoefektivitātes
pasākumus, uzņēmumi
vairāk paļaujas, ka tiks galā
saviem spēkiem, vai tomēr piesaista
ESKO kompāniju?
L. Vītoliņa: Ja uzņēmums ir ar kapacitāti pašam darboties energoefektivitātes izpētē un resursu piesaistes jomā, tam noteikti var piedāvāt tiešo aizdevumu un iespēju pašam realizēt energoefektivitātes pasākumus. Taču energoservisa kompāniju esamību noteikti ir vērts ņemt vērā un viņu papildinošo pieredzi, visus procesus spējot kvalificēti izdarīt no - līdz.
R. Samtiņš: Arī mūsu pieredze liecina, ka nav tāda tipiskā ESKO kompānijas klienta. Mēs apkalpojam gan kompānijas, kuru investīcijas energoefektivitātes pasākumos lēšamas vairākos miljonos eiro, gan tādas, kuru gadījumā runa ir par pārdesmit tūkstošiem. Ir uzņēmumi, kas daļu no energoefektivitātes pasākumiem jau ir realizējuši pašu spēkiem, bet nepārvalda kādas konkrētas jomas, kurās tad izpalīdzam ar savu ekspertīzi. Klasiski neviens nevar būt eksperts visās jomās. Gadās, ka uzņēmumā ir speciālisti, piemēram, siltumapgādē, bet ne elektrotīklu apkalpošanā, te tad arī nepieciešama ekspertīze no malas. Arī ESKO kompāniju vajag piesaistīt tad, kad pašiem trūkst vai nu kompetences, vai laika, jo pilnīgi saprotams, ka uzņēmuma vadībai nav laika iedziļināties konkrētu risinājumu tehniskajā izpildījumā, lai izvēlētos atbilstošo.
Kurā brīdī ir noderīgāk sākt domāt par energoefektivitāti – kad ir jāiegādājas jaunas iekārtas vai arī pie esošajām ir vērts domāt par uzlabojumiem?
L. Vītoliņa: Jebkurā gadījumā ir vērts
domāt par energoefektivitāti: gan jaunu,
gan lietotu iekārtu iegādes nepieciešamības
gadījumā, kā arī veicot papildinājumus
esošo iekārtu darbībā. Sakārtota,
pilnveidota energovide var palīdzēt
uzņēmumam efektīvāk sasniegt savus
mērķus, piemēram, ieejot jaunos tirgos un
ģenerējot papildu apgrozījuma apjomus
un rentabilitāti. Ietaupot energoefektivitātes
pusē, iespējams, atbrīvosies resursi,
kurus varēs novirzīt tiešās uzņēmējdarbības
attīstībai.
R. Samtiņš: Vēl viens no mītiem, kas
valda, – cilvēkiem šķiet, ka arī 2010. gads
bija diezgan nesen un nekas sevišķi kopš
tā laika nav mainījies. Taču patiesībā
tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un energoefektivitātes
ziņā ik gadu tiek panākti
ievērojami uzlabojumi. Tas attiecas ne
tikai uz apgaismojumu, bet arī, piemēram,
saules paneļiem, motoru efektivitāti
– viss uzlabojas. Tāpēc iekārtu nomaiņa
ir aktuāla arī tad, ja esošās tika uzstādītas
tikai pirms pieciem gadiem, jo energoefektivitāte
ir tik stipri pieaugusi, ka to
nomaiņa jau atkal atmaksājas.
L. Vītoliņa: Reizēm nav nepieciešams
nomainīt visu ražošanas līniju, iespējams,
to papildinot ar kādu komponenti, efektivitāte
pieaug.
Ir dzirdēts par zaļajām obligācijām
– 20 milj. eiro vērtībā. Kam tās paredzētas?
L. Vītoliņa: Piesaistītie resursi ir avots
uzņēmumu, kapitālsabiedrību energoefektivitātes
pasākumu finansēšanai. Pērnā gada beigās Altum piesaistīja zaļās
obligācijas, lai radītu pievienoto vērtību,
pakāpeniski mazinot atkarību no ES fondu
naudas uz pārdomātāku resursu pārvaldību.
Tiek nodrošināts ne tikai finansējums,
bet arī sniedzam savu ekspertīzi
un pārraugām visu laukumu kopumā.
Gan finansējums tādējādi tiek papildināts
ar pievienoto vērtību, gan uzņēmums var
saņemt labāku risinājumu – esam ne tikai
finansētājs, bet arī padomdevējs.
E. Kudurs: Nevajag arī satraukties, ka šīs
naudas varētu pietrūkt. Gribētāju šīs obligācijas
pirkt bija 6,5 reizes vairāk nekā
pieejamo obligāciju.
Kādus veiksmīgus energoefektivitātes
piemērus jūs varat minēt?
L. Vītoliņa: Energoefektivitātes pasākumi
ir iespējami dažādos segmentos
un atšķirīga lieluma uzņēmumos. Esmu
redzējusi ļoti dažādus projektus – ar 10-
20 tūkst. eiro apjomu un krietni lielākus.
Energoefektivitātes joma ir pilnveidojama
jebkuram, vienalga, vai runājam par
ražošanu vai par biroju, vai pakalpojumu
sniedzēju. Gribētu arī piebilst, ka ir
valstis, kas ievēro sava veida protekcionisma
politiku, liekot lielu uzsvaru tieši
uz veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem.
Šie partneri tādu pašu attieksmi
sagaida arī no saviem mazajiem piegādātājiem
vai apakšuzņēmējiem, līdz ar
to energoefektivitāte nav atraujama no
kopējās uzņēmuma darbības.
R. Samtiņš: Uzņēmēji pārsvarā jau paši
ir aizdomājušies par apgaismojumu un
siltumapgādi savā uzņēmumā, apsverot siltuma avota maiņu. Tagad populāri ir
izvērtēt elektromotorus un saprast, vai tie
ir gana efektīvi. Labākos piemērus vieno
uzņēmuma vadība ar vēlmi un mērķi
strādāt energoefektivitātes virzībā. Darbinieki,
saņemot pareizo ziņu, šim ceļam
sekos. Vairāk jānotic, ka tas ir vajadzīgs
un iespējams.
L. Keršule: Mēs uzstādījām saules paneļus
divās bāzes stacijās, un citi operatori uzreiz
sāka teikt, ka mēs arī esam tādus uzstādījuši.
Tādējādi citi seko labam piemēram.
R. Samtiņš: Kad sākām tirgū piedāvāt
saules paneļus, mums sekoja Latvenergo.
Ļoti labi, ka tas to dara, jo mēs esam jauns
uzņēmums, bet Latvenergo visi zina, līdz
ar to mums tagad strādāt ir vieglāk – nav
jāpārliecina vairs par pašu ideju.
E. Kudurs: Enerģijas rekuperācija ir
sektors, par kuru uzņēmumos vēl nepietiekami
domā. Ir 2018. gads, bet ir uzņēmumi,
kas saņem savos rēķinos joprojām
sadaļu – reaktīvā jauda. Tas ir vienkārši
atrisināms jautājums, bet daļa uzņēmumu
to joprojām nav izdarījuši. Noteikti drīz
paplašināsies elektromobilitāte, domāju,
maksimāli divu gadu griezumā. Šis
būs vēl viens lauciņš, par ko jau tagad
jāsāk domāt.
R. Samtiņš: Nereti ir haoss ar uzņēmuma
elektrotīkliem, pieslēgumu un efektīvu
noslodzi. Bieži var ekonomēt, vienkārši
mainot paradumus. Elektrības cenas
mums nav augstākās, šo mītu kultivē daļa
lobētāju, lai sev izsistu labumu saistībā
ar atbalsta mehānismiem. Tie uzņēmumi,
kas sūdzas par elektrības izmaksām, neviens
nav izdarījis maksimāli daudz, lai šīs izmaksas samazinātu. Savukārt tie,
kas dara, nesūdzas, tiem elektrības cenas
arī ir tuvas Vācijas līmenim. Vienmēr ir
vieglāk paprasīt valstij atbalstu, bet, manuprāt,
jāsāk ir ar sevi. Atbalsts ir vajadzīgs
sākuma posmā jaunām tehnoloģijām,
varbūt tai pašai elektromobilitātei,
bet par lietām, kas jau pašas atmaksājas,
nevajag žēloties un prasīt atbalstu. Jādara
un var darīt tagad, nevis jāgaida kādas
mistiskas dāvanas.
L. Keršule: Tiešām gribētos lielāku
valsts atbalstu elektromobilitātes jomā.
Mēs ļoti vēlētos savu autoparku nomainīt
pret elektromobiļiem, bet šobrīd nav
nekāda atbalsta.
L. Vītoliņa: Elektromobiļiem nav, tomēr
konkrētās joma aktualitāte ir apzināta.
Papildus vēlos atzīmēt, ka atsevišķās nozarēs
ir grantu atbalsta instrumenti, kuri
ir Ekonomikas ministrijas un CFLA pārraudzībā,
un mēs ciešā sadarbībā ar šiem
partneriem sniedzam uzņēmējiem maksimālu
pievienoto vērtību efektīvai projektu
realizācijai. Pašreiz ir pieejamas grantu
programmas konkrētu energoefektivitātes
pasākumu atbalstam.
E. Kudurs: Ir tāda lieta kā energohigiēna – paradumu maiņa nemaksā neko. Kaut vai datoru atslēgšana no elektrības, beidzot darbu. Zinu uzņēmumus, kas pie tā pieradināja darbiniekus, vienkārši vakarā novācot no galdiem portatīvos datorus un saliekot tos skapjos. Tie ir paņēmieni, kā vadīt paradumus un mainīt procesus. Tie nereti no uzņēmuma pārceļas uz mājām, un tā labās tradīcijas izplatās.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.