Siltuma apgādes uzņēmumi ir jaunu izaicinājumu priekšā – kā saglabāt un attīstīt esošās centralizētās siltuma apgādes sistēmas infrastruktūru straujas tehnoloģiju attīstības un patērētāju uzvedības apstākļos. Izaicinājumi ir vairāki – augošas aktivitātes efektivitātes paaugstināšanā patērētāju pusē, politikas un likumdošanas neskaidrība ar siltumapgādes uzņēmu pienākumu panākt primārās enerģijas samazinājumu un pārspīlēti neelastīgais regulēšanas režīms.

«Darbs pie efektīvākas pārvaldības un izmaksu samazināšanas turpināsies, un no pilsētu puses redzam to kā vienu no galvenajām prioritātēm pašvaldību darbības nodrošināšanai,» sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Nākotnes izaicinājumi ir saistīti ar paaugstinātu efektivitāti, samazinātām emisijām un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzskaitīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

Tajā pašā laikā Rīgas Tehniskās Universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga uzsvēra, ka uzņēmumiem ir jāveido stratēģija līdz 2030.gadam un nevis tādu, kuru pēc tam iemet plauktā, bet kurā izanalizē visas iespējas, ieskaitot māju sienu, jumtu aprēķinus, un citus, jo, lai saprastu, kā tālāk attīstīt procesus, ir viss jāapzina. Tādējādi būs gan vieglāk pašvaldībām, gan pašam uzņēmumam ir garantēta nākotne.

Savukārt V. Vītoliņš uzsvēra, ka svarīgākais ir galapatērētājs un viņa izpratnes veidošana, ne vienmēr lētākais risinājums ir labākais klimata problēmu risināšanai. Klimats līdz 2050.gadam ir pāri visam, viņš piebilst.