Lai uzņēmumi nākotnē spētu sasniegt visus noteiktos enerģētikas sektora mērķus, nepieciešama padziļināta analīze, inovācijas tehnoloģijās un valsts instrumentu ieviešana, DB rīkotajā ikgadējā siltumapgādes nozares forumā «Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī» atzina eksperti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā patlaban ir uzsākts darbs ir uzsākts pie nacionālā enerģijas un klimata plāna no 2021.-2030.gadam un bāzes scenārija analīze patlaban top, informē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks. Šis plāns ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiks noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un CO2 piesaistes palielinājums, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana.

Latvijai līdz gada beigām jāiesniedz plāns EK kā Latvija turpmāk plāno attīstīties, kā arī kādi papildu pasākumi valstī jāievieš, lai sasniegtu noteiktos mērķus. Starp nozīmīgākajām jomām ir dekarbonizācija, kas saistīts ar SEG emisiju samazināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu; energoefektivitāte, kur jādefinē resursu kopējais patēriņš, ēku energoefektivitāte; energoatkarība; iekšējais ES enerģētikas tirgus; arī pētniecība, inovācijas un citas jomas, uzskaita J. Patmalnieks. Klimata jomā ES mērķis ir kopējo SEG emisiju samazinājums par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu, AER izmantošanas palielināšana, to īpatsvaram 2030.gadā sasniedzot 32% līdzšinējo 20% vietā, energoefektivitātes palielināšana līdz 32% līdzšinējo 20% vietā.

Visu rakstu Tālākai attīstībai – analīze un inovācijas iespējams izlasīt trešdienas, 17.oktobra, laikrakstā Dienas Bizness!