Katra ES dalībvalsts šobrīd koncentrējas uz savu individuālo enerģētikas un klimata plānu, taču pietrūkst skaidrības, kā notiks šo plānu mijiedarbība starp valstīm

Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem Pasaules Enerģētikas padomes (PEP) rīkotajā forumā, kas šoreiz notika Latvijā un kurā pulcējās Baltijas jūras valstu pārstāvji. Centieni pēc tīras, klimatam draudzīgas enerģijas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir mudinājuši ES dalībvalstis radīt Nacionālos Enerģētikas un klimata plānus 2021.–2030. gadam. Ambīcijas ES līmenī šim laika periodam ir lielas – siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas jāsamazina par 40%, no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūstamās enerģijas apjomi ir jāpalielina par 32%, turklāt arī transportā izmantojamajai enerģijai vismaz 14% apmērā jābūt no AER, bet energoefektivitāte jāpaaugstina par 32,5%. Eiropas Komisija monitorēs, kā dalībvalstis iesaistās šo mērķu sasniegšanā, taču tajā pašā laikā gana daudzas ES valstis pagaidām nesasniegs pat tos savus mērķus, ko ir nospraudušas līdz 2020. gadam, norādīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Ja, raugoties pasaules mērogā, enerģētikas sektorā vislielākā nedrošība ir saistīta ar Ķīnas izaugsmi, elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām, digitalizāciju un valstu ekonomikas attīstību kopumā, tad Eiropā, pēc PEP datiem, galvenais fokuss bez augstāk minētajiem faktoriem ir uz klimata aizsardzību, AER, elektrības cenām un subsīdijām, kā arī uz strukturālām izmaiņām ES, jo, piemēram, Brexit Eiropas enerģētikas karti ietekmē pamatīgi, norādīja PEP reģionālais vadītājs Eiropā Einars Kisels. Taču pat tādā nelielā ES daļā kā Baltija katrai no trim valstīm saistībā ar enerģētikas sektora attīstību ir savi galvenie uzsvari un prioritātes. Piemēram, Igaunijā galvenās bažas ir saistītas ar vietējā fosilā kurināmā – degslānekļa izmantošanas iespējām nākotnē, kas sarūk, jo degslāneklis ir klimatu piesārņojošs kurināmais. Toties augsta prioritāte Igaunijā ir enerģētikas nozares digitalizācijai un kiberdrošībai. Salīdzinājumam – Latvijā dominē bažas par pārāk augstām subsīdijām enerģētikas sektorā, vietējās hidroelektrostacijas ir komfortabli iekļāvušās elektrības tirgū, bet digitalizācijas un kiberdrošības tēmām ir samērā zema aktualitāte. Savukārt lietuviešiem gan LNG, gan subsīdiju jautājums ir komfortabli iekļauts nepieciešamo investīciju segmentā, bet digitalizācijas un klimata jautājumiem ir samērā zema aktualitāte. No visu Baltijas valstu viedokļa kā augsts riska elements joprojām tiek uztverts Krievijas faktors, arī Brexit ietekme ir augsta, bet enerģētikas sektorā strādājošo dienaskārtībā būtiski ir jautājumi par reģionālo integrāciju un tirgus regulāciju.

Arī Baltijas valstu mērķi nākamajai desmitgadei enerģētikā ir gana atšķirīgi. Runājot par AER īpatsvara palielināšanu galapatēriņā, līderi ir lietuvieši, kas iecerējuši palielinājumu par 73%, viņiem seko igauņi ar 44% pieaugumu, bet vispieticīgākie plāni Baltijā ir Latvijai, kas iecerējusi vien 15% AER pieaugumu. Te gan jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm Latvijai jau šobrīd ir ievērojami augstāki AER izmantošanas rādītāji, tomēr 15% pieauguma mērķi Eiropas Komisija šobrīd ir atzinusi kā nepietiekami ambiciozu. Vislielākie izaicinājumi baltiešiem gan ir saistībā ar AER izmantošanu transporta sektorā, kur Latvijai līdz 2030. gadam savi rādītāji jākāpina par 366%, lai sasniegtu minimālo 14% īpatsvaru. Te arī pārējām Baltijas valstīm situācija ir līdzīga, un šos mērķus paredzēts sasniegt ar e-mobilitātes un advancētu biodegvielu palīdzību. Somijas kompānija Neste jau šobrīd ražo degvielu no atjaunojamiem energoresursiem, un, kā norādīja PEP Somijas direktore Helena Kivi-Koskinena, tad Somijā iespējams iegādāties jau 100% no AER ražoto biodīzeli, kas ļauj samazināt izmešus par 90%, salīdzinot ar tradicionālo degvielu.

Visu rakstu lasiet 19. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.