Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Viņš atklāj, – Altum veiktajā pētījumā noskaidrots, ka uzņēmēji visbiežāk izvēlas veikt uzlabojumus, kas saistīti ar elektroenerģijas un siltumenerģijas taupīšanu, kā arī degvielas patēriņa samazināšanu. «Te ir iespējams visplašākais pasākumu klāsts – gan elektrosistēmu, ierīču, iekārtu un apgaismojuma nomaiņa, gan dažāda veida enerģijas plūsmu rekuperācijas iekārtu uzstādīšana un apkures sistēmu modernizēšana. Iespējams ieviest arī dažādus atjaunojamo energoresursu un elektrotransporta risinājumus,» uzskaita Altum valdes priekšsēdētājs, atzīmējot, ka galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi katru dienu tērē vairāk enerģijas nekā nepieciešams, ir novecojušas apkures sistēmas, ventilācija un apgaismojums, kā arī neefektīvas iekārtas, kas nelietderīgi patērē darbaspēka resursus. «Ar modernām iekārtām un viediem risinājumiem var panākt 25% līdz pat 50% enerģijas patēriņa ietaupījumu. Racionāls motivators ir arī novecojušas iekārtas un infrastruktūra, kas var apdraudēt saimnieciskās darbības nepārtrauktību. Ieguldījums uzņēmuma ilgtspējīgā attīstībā ir arī iekārtu un procesu automatizācija, kas bieži nāk kopā ar energoefektivitātes uzlabojumiem. Enerģijas taupīšanas nepieciešamību visvienkāršāk var pierādīt ar parastiem skaitļiem. Pētījumi rāda, ka aptuveni 10% uzņēmumu enerģijas izmaksas ir lielākā ikdienas izdevumu pozīcija, vēl 25% tā ir otrā vai trešā lielākā izmaksu pozīcija. Vienlaikus daudzi uzņēmumi nemaz nezina būtiskākos rādītājus enerģijas patēriņam savām lielākajām iekārtām un attiecīgi neizmanto iespēju salīdzinoši īsā laikā panākt būtisku enerģijas ietaupījumu,» informē R. Bērziņš.

Grib tūlīt

Uzņēmumi primāri izvēlas veikt tādus pasākumus, kuru atmaksāšanās periods nepārsniedz piecus gadus, vai tādus, kas rezultējas ar citiem acīmredzamiem uzlabojumiem, piemēram, sakoptāku ēku vai uzlabotu apgaismojuma intensitāti, norāda SIA RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis, atklājot, ka pasākumu mērogu gan ierobežo pieņēmums, ka efektīvākais veids aktivitāšu īstenošanai ir izmantot savu finansējumu. «Objektīvi tas vienmēr ir dārgāk. Šo lomu labi izpilda energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēji jeb ESKO uzņēmumi, kuri dalās ar ietaupījumu jau no pirmās sadarbības dienas, neprasot investīcijas un nepalielinot uzņēmuma saistības, kā arī uzņemoties visu projekta ieviešanas un tehnisko risku. Jāteic, ka situācijā, kur elektroenerģijas kopējā cena uzņēmumiem Latvijā ir augstāka nekā konkurējošās valstīs, energoefektivitāte ir drošākais virziens elektrības rēķina optimizācijai,» domā K. Osis.

Arī SIA Zedra energoauditors Jānis Šipkovs piekrīt, ka interese par energoefektivitāti pēdējos gados ir augusi. «Lielākā uzņēmēju motivācija veikt uzlabojumus parasti ir saistīta ar darba ražīgumu. Daudz vieglāk veicas ar tiem pasākumiem, kas palīdz veikt darbu labāk, jo «plika» energoefektivitāte nevienam nav vajadzīga. Visi vēlas tūlītēju ieguvumu, tikai ļoti turīgi uzņēmumi ar īpaši augstām vērtībām izvēlas ilgtermiņa investīcijas, taču jāņem vērā, ka lieli efektivitātes ieguvumi slēpjas tieši kompleksā pieejā, izvērtējot visus aspektus,» skaidro J. Šipkovs.

Jādomā par motivāciju

Nozīmīgus energoefektivitātes projektus pēdējos trīs gados īstenojusi arī Orkla Latvija. «Mēs esam ieinteresēti samazināt ražošanas izmaksas uz produkcijas vienību, tādēļ rūpīgi pārdomājam un izvērtējam iespējas energoefektivitātes paaugstināšanai. Vienlaikus arī apzināmies mūsu ietekmi uz sabiedrību un vidi, tādēļ uzņēmuma tālejošais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu darbību procesos, kurus varam ietekmēt tiešā veidā,» uzsver Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

2016. gada nogalē uzņēmums veicis energoefektivitātes auditus zīmolu Laima, Staburadze, Ādažu Čipsi un Spilva ražotnēs, bet pēc tam, balstoties uz to rezultātiem, izveidots pasākumu plāns, kurā tika iekļauti galvenie energoefektivitātes pasākumi. «Mēs esam nemitīgā uzlabojumu un attīstības procesā un uzskatām, ka energoefektivitāte ir neatņemama daļa no apdomīgas un gudras resursu pārvaldības, kā arī atbildīgas uzņēmējdarbības. Ticam, ka energoefektivitātes jautājums ir aktuāls, īpaši ražošanas uzņēmumiem, tāpēc esam gatavi ieguldīt. Pēdējos trīs gados un, ņemot vērā vēl šogad plānotās Orkla Latvija investīcijas, kas ietver energoefektivitātes uzlabošanu, esam ieguldījuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Ja runājam par nākotni, tad sagaidītu, ka valsts motivētu tos uzņēmumus, kas investē, nevis vērstos ar sankcijām pret tiem uzņēmumiem, kas neinvestē,» domā T. Didrihsons.

1,27 miljonus eiro energoefektivitātes veicināšanā ieguldījusi arī AS BlueOrange, uzņēmuma ēkās iebūvējot pilnīgi jaunas apkures un kondicionēšanas sistēmas, veicot sienu un jumta siltināšanu, kā arī citus uzlabojumus. «Veiktie pasākumi vienlaikus nodrošina komfortablu darba vidi, neļauj zaudēt siltumu, palīdz taupīt enerģijas resursus un samazināt izdevumus. Ja salīdzinām komunālo pakalpojumu izmaksas, kas mums bija, nomājot līdzīgas platības telpas tepat, Vecrīgā, tad ar gandarījumu varam atzīmēt, ka ekonomija ir aptuveni 34%,» informē BlueOrange Saimniecības pārvaldes vadītājs Jurijs Jansons.

Videi draudzīgi

SIA Lāči energoefektivitātes pasākumus cenšas veikt pastāvīgi, un galvenokārt tas tiek darīts, lai samazinātu energoresursu patēriņu, skaidro uzņēmuma pārstāve Anita Štelfa. «Viens no lielākajiem projektiem sākts šogad maijā, projekta ietvaros paredzēts dienas gaismas spuldzes nomainīt pret LED gaismekļiem, kā arī uzstādīt reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtas. Gadā izlietojam vairāk nekā 500 MW elektroenerģijas, tāpēc esam ieinteresēti samazināt elektropatēriņu arī turpmāk, optimizējot savas izmaksas un ekonomējot dabas resursus. Bez jau sāktajiem darbiem mums aktuāli ir arī siltum- atgūšanas pasākumi,» atklāj A. Štelfa.

Nepārtraukts energoefektivitātes monitorings tiek veikts arī SIA Grifs AG. «Viens no mūsu stratēģiskajiem uzstādījumiem ir regulāri plānot un veikt pasākumus, kas nodrošinātu apkārtējai videi draudzīgu uzņēmuma darbību un radītu drošu un veselīgu darba vidi. Ilgtspējas nodrošināšana ir komandas darbs. Jo vairāk uzņēmumi apzināsies savu ietekmi uz vidi un šīs prasības uzstādīs arī saviem biznesa partneriem, jo vides saudzēšana un patiesa zaļā domāšana kļūs aktuālāka,» teic Grifs AG Tehniskā departamenta direktors Roberts Lukss.